Romans Suta – Rīgas mākslinieku grupas dzinējspēks

Romans Suta ir viens no tiem, kurš dibināja Rīgas mākslinieku grupu – viņš tajā bija no paša sākuma. "Lielā mērā viņš bija šīs grupas dzinējs visam tam, ko Rīgas mākslinieku grupa darīja. Viņa enerģija un entuziasms Rīgas grupai ļoti palīdzēja pierādīt sabiedrībai savas tiesības uz pastāvēšanu, jo modernisms daudziem likās dīvains, nesaprasts. Un Suta darīja vairāk nekā citi grupas biedri – rakstot presē par modernismu, par pašu Rīgas grupu," stāsta Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva. Kad notika izstāžu atklāšanas, parasti arī mākslinieki bija klātesoši, un žurnālistiem bija iespēja uzdot jautājumus. Romans Suta bija viens no aktīvākajiem, kurš aizstāvēja modernismu un Rīgas mākslinieku grupu kopumā.

Suta īpaši dedzīgi veidoja kontaktus ar ārzemju māksliniekiem – ne tikai franču, bet arī, piemēram, igauņu māksliniekiem, kurus pazina kopš Penzas skolas laikiem. Tika izveidota Rīgas mākslinieku grupas izstāde Tallinā. Tāpat arī "Baltara" porcelāna apgleznošanas darbnīcas izstāde notika gan Lietuvā, gan Igaunijā, pateicoties Sutam.

Braucot uz Berlīni vai Parīzi, Romans Suta ne tikai veidoja kontaktus ar māksliniekiem, bet guva arī iespaidus, notvēra aktuālās tendences.

Kā uzsver Jevsejeva – viņam bija svarīgi saprast, kas ir virzītājspēks, viņš pētīja un mēģināja to savā mākslā adaptēt, viņš necentās atkārtot, lai gan viņam tas tika pārmests. 

Nataļja Jevsejeva apliecina, ka presē izvērtās liels skandāls, jo kāds žurnālists apvainoja Sutu plaģiātā: "Viņš it kā kopēja franču māksliniekus, proti, Žanerē, Lekorbizjē darbu. Jāzina ir Sutas raksturs, kas viņš bija par cilvēku, – viņš nebija slinks un aizsūtīja šo recenziju iztulkotu Žanerē ar lūgumu komentēt. Žanerē arī atbildēja, sakot, ka visos laikos tāpat kā Dievmātes gleznoja daudzi mākslinieki, tagad kubisti visi glezno tās pašas pudeles un pīpes, un mūzikas instrumentus, tas jau vēl nenozīmē, ka viņi viens otru kopē.

Neizglītotai publikai var likties, ka tas ir atkārtojums vienam no otra. Bet tā nav. Un Suta mēģināja to arī pierādīt."

20. gadu sākumā vairums Rīgas grupas biedru pieslējās radikālākajam kubisma spārnam, un Suta bija starp viņiem. 1924. gadā tika radītā glezna "Klusā daba ar trīsstūra lineālu". "Viņi bieži vien izvēlējās priekšmetus klusajām dabām, kuriem ir ģeometriska forma – nekas it kā nav jāstilizē. Skaņu plate, trīsstūru lineāls, papīra rullis un kaut kādi rāmji un sienas paneļi, un tā saucamais Rīgas grupas galds. Tas ir galds, kas bieži redzēts ne tikai Sutas, bet arī citu Rīgas grupas biedru kompozīcijās – galds, kuram priekšā ir neliela atvilktne,"  skaidro Sutas un Beļcovas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva.

No pirmās izstādes 1920. gadā var apskatīt darbus "Klusā daba ar cukurgalvu" un dubultportretu ar Beļcovu. Nataļja Jevsejeva norāda, ka Aleksandrai Beļcovai tur ir gaiši mati: "Tas var mulsināt. It kā viņš būtu ar kādu citu, bet nē – tā ir Beļcova. Viņa vēstulē māsai rakstīja, ka īsu mirkli eksperimentējusi ar savu ārieni, nokrāsojusi blondus matus. Un, kā jau Sutam – viņam nekad kompozīcijās, kur ir Beļcova, nav nosaukuma."

Vairākos fotoattēlos Rīgas mākslinieku grupa pozē "Sukubā". Nataļja Jevsejeva apliecina, ka tā bijusi pulcēšanās vieta, kur mākslinieki pavadīja visu brīvo laiku. Suta ar Beļcovu tur arī dzīvoja blakus istabās, un kafejnīca piederēja Sutas mammai – Natālijai Sutai. Cik ir zināms, tad noformējums kafejnīcai mainījās – Rīgas grupas mākslinieki to pārgleznoja. Parakstu gan nav, bet aptuveni var atšifrēt, kurš kuru sienu apgleznojis. "Tā ir viņu izpratne par supremātismu, kubismu. Arī pats nosaukums "Sukubs" norāda uz to saikni ar supremātismu. Suta pats to bija izdomājis – supremātisms un kubisms. Tāda dekoratīvā izpratne par šiem modernajiem mākslas virzieniem. Tāpat kā pirmā izstāde, tad arī "Sukubs" saviļņoja visu vietējo kultūras sabiedrību, un par to arī daudzi rakstīja," uzsver Nataļja Jevsejeva.

Romāna Sutas biogrāfijā ir vairāki skandāli, arī izstāšanās no Rīgas mākslinieku grupas bija diezgan skaļa. Protokolos rakstīts, ka viņi ar Sigismundu Vidbergu piesavinājās naudu. Tad, kad tas atklājās, tas kļuva par pamatu, lai viņus izslēgtu no grupas.

Bet, kad Rīgas grupas biedri konstatēja, ka ir apzagti, viņi paņēma "Baltara" traukus, lai kompensētu savus zaudējumus. Sutu tas šokēja, tādējādi tas kļuva par viņa iemeslu, lai no grupas izstātos.

Beļcova grupā bez vīra nevēlējās palikt, tādēļ arī viņa grupu atstāja.

Sutas un Beļcovas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva skaidro, lai labāk saprastu Sutas motivāciju: "Tajā brīdī viņš nopietni slimo, viņam bija kuņģa čūla. Uga Skulme savās atmiņās gan raksta, ka Suta bija hipohondriķis, visu laiku gribējis no kaut kā ārstēties, ka viņš to čūlu bija izdomājis. Nezinu, varbūt tā arī bija, bet Vīnē viņš nokļuva slimnīcā, tika operēts. Operācija bija neveiksmīga, viņam sākās asins saindēšanās. Viņš Beļcovai teicis, lai tikai viņa nesaka nevienam, kas ar viņu un cik tā situācija ir smaga, jo tad neviens viņai naudu neaizdos.

Es pieļauju, ka nebija citas iespējas, kā tikt pie naudas, lai operāciju un ieilgušo ārstēšanos apmaksātu."

Romans Suta izstājās no Rīgas mākslinieku grupas, taču presē ik pa laikam par viņu tika rakstīts. Turpinājis sadarboties ar mākslinieku Sigismundu Vidbergu. "Nebija tā, ka viņš ar nevienu vairs negribēja ne runāties, ne tikties. Bet grupas izstādēs viņš vairs nepiedalījās, turējās nedaudz savrup. Bet viņam tad sākās "Zaļās vārnas" posms. Viņš jau nevarēja tā vienkārši sēdēt mierīgi. Viņš iestājās "Zaļās vārnas" grupā, kur bez māksliniekiem bija rakstnieki, dzejnieki, vairāk pasniedza un sāka strādāt teātrī, vēlāk operā, nonāca līdz kinostudijai," stāsta Nataļja Jevsejeva.

Latvijas Nacionālās mākslas muzejā līdz 2022. gada 2. janvārim skatāma Rīgas mākslinieku grupas simtgadei veltīta izstāde, kas rāda ne tikai mākslinieku novatoriskos meklējumus un pirmo izstāžu darbus, bet šī mūsdienās radītā izstāde atspoguļo arī grupas biedru darbību vēlākā posmā 20. gadsimta 40.–60. gados, izejot cauri mākslinieku radošajai dzīvei un ceļam.