Izmantojot spēles elementus, virtuālās vides un alternatīvu skatījumu uz realitāti, jaunie mākslinieki piedāvā patverties un vienlaicīgi apdomāt esošo fizisko realitāti un mūsu saskarsmi ar to. Virtuālās realitātes un imersīvas vides izmantošana mākslā aktualizē jautājumu – vai virtuālā vide var kļūt par atbildi mūsu emocionālajām vajadzībām? Izstāde tiks atklāta 2018. gada 23. augustā plkst. 18.00 un būs atvērta līdz 1. septembrim, informēja izstādes organizatore Ieva Vīksna.
Mūsu civilizācija neizbēgami tuvojas tehnoloģiskajai singularitātei – lielai daļai sabiedrības tas asociējas ar apokalipsi un ierastās pasaules beigām. Nonākot sadursmē ar to, visbiežāk izvēlamies vienu no diviem rīcības modeļiem - risināt situāciju vai slēpties savā komforta zonā.
Paula Ostupe savā darbā “Solution” apskata gaisa piesārņojuma problemātiku un piedāvā izstādes apmeklētājiem aplūkot, kā gaisa piesārņojuma sekas varētu risināt ar kupolu, kurā skābeklis tiek ražots mākslīgi radītās un hermētiski noslēgtās ekosistēmās.
Kaspars Lēvalds ar savu darbu "Human+" piedāvā apskatīt fikcionālas kompānijas "h+c" centru, kur cilvēkiem būtu iespēja izvēlēties, vai savu prātu pārvietot un ievietot digitālā vidē, vai pārnest uz jauniem, ilgtspējīgākiem kiberķermeņiem, rosinot jautājumu par cilvēka apziņas un ķermeņa atiecībām un sava prāta un identitātes nodošanu korporāciju rokās.
Līga Vēliņa darbā “Klusā daba” ieved apmeklētājus sirreālā, virtuālā vidē, kurā lietotājs spēles veidā gūst jaunu pieredzi, pārvietojoties un atklājot simbolus un objektus, kas atspoguļo autora bezapziņas fragmentus un dažādus artefaktus.
Ieva Vīksne savā darbā “Transition” pievēršas apcerīgām pārdomām par mūsu nākotni un tam, ko nozīmēs “pēcnāve” laikmetā, kad tehnoloģijas no rīkiem pārtaps par ar varu apveltītiem, dominējošiem spēkiem, kad mākslīgi radītas sistēmas aizstās esošos dabas likumus.
Paulas Ostupes, Kaspara Lēvalda un Ievas Vīksnes darbā “Apokalipses muzejs” mākslinieki apskata, kas paliks pēc mums, kad sasniegsim mums zināmās pasaules beigas, un, vēl svarīgāk, – ko tas par mums pastāstīs nākamajām paaudzēm?
Justīnes Grinbergas videoinstalācijā “sub rosa” skatītājs nonāk izolētā virtuālās vides telpā, kura radīta, lai izbēgtu no realitātes. Tā ir vieta apziņā, kurā cīnāmies ar saviem dēmoniem un noslēpumiem, kas paslēpti zem rozes zieda. Vieta, kur būt tikai ar sevi un būt patiesi atklātam.
RIXC galerija atrodas Lenču ielā 2, Rīgā. Izstādi organizē Ieva Vīksne, Elektroniskās mākslas un mediju centrs "E-Lab" ar Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijas "MPlab" un Valsts Kultūrkapitāla fonda abalstu.
