Rīgas Starptautiskajā mākslas biennālē gaidāmi: zirnekļu mūzika, lidojošas skulptūras, nākotnes rituāli

Otrajā Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē (RIBOCA2) “viss reizē zied” ("and suddenly it all blossoms") divas trešdaļas no ekspozīcijas veidos jaunradīti mākslas darbi, kas tapuši īpaši šim notikumam un ciešā sadarbībā ar vietējām sabiedriskajām iniciatīvām, medijus informē RIBOCA2 pārstāvji.

RIBOCA2 apmeklētājiem būs atvērta no 2020. gada 16. maija līdz 11. oktobrim.

RIBOCA2 Rīgā pulcēs māksliniekus, radošas personības un domātājus, meklējot nākotnes kopsaucējus reģionālajiem un globālajiem šodienas kontekstiem. Turpinot pildīt sev izvirzīto uzdevumu - sniegt ieguldījumu Latvijas un kaimiņvalstu mākslas procesos, RIBOCA ir starptautisks mākslas notikums ar būtisku lokālo dimensiju. Gandrīz trešdaļa dalībnieku ir no Baltijas valstīm (Igaunija, Latvija, Lietuva), kuri kopā ar pārstāvjiem no citām Baltijas jūras reģiona valstīm (Dānija, Krievija, Polija, Somija un Vācija) veido teju 60% no 46 izstādē pārstāvētajiem māksliniekiem un mākslinieku kolektīviem. Biennāle iepazīstinās arī ar virkni dalībnieku no Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes, Argentīnas, Austrijas, Beļģijas, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Itālijas, Meksikas, Norvēģijas un Šveices.

Starp īpaši RIBOCA izstādei jaunradītajiem darbiem minami:

Olivers Bīrs (Oliver Beer, Apvienotā Karaliste, dz.1985) turpina darbu pie sērijas "Household Gods" ("Mājas dievības"), kas veidota no viņa tuvinieku personīgajām lietām. Sērijas iepriekšējās instalācijas "Grandmother" ("Vecāmāte"), "Mother" ("Māte") un "Sister" ("Māsa") papildinās kādas latvietes dzīves stāstam veltīts darbs.

Ikdienā lietotiem vai acu priekam glabātiem traukiem te pievienoti mikrofoni, kas pastiprina tajos rezonējošās frekvences, uztverot priekšmetu iekšējo skaņu un mainot mūsu priekšstatus par tukšumu, klusumu un neredzamo.

“Man patīk doma, ka apmeklētājiem var veidoties jaunas attiecības ar priekšmetiem,” saka Bīrs, “viņi var dzirdēt to, ko līdz šim varējuši tikai redzēt un sataustīt.”

Olivers Bīrs. Mājas dievības (Vecāmāte).

Hišams Berrada (Hicham Berrada, Francija un Maroka, dz. 1986) no mūsu pasaulē pieejamiem materiāliem veido jaunus visumus. RIBOCA2 izstādei veidotā instalācija "Présage" ("Priekšnojauta") ļaus aplūkot akvārijos iesprostotus mikrokosmosus, kas veidojas mijiedarbībā starp mūsdienu industrijas produktu klāstu un Rīgas apkaimes ekosistēmām. Savukārt videodarbā "SiO"   mākslinieks iztēlojas, kāda izskatīsies biennāles norises vieta tūkstošiem gadsimtu vēlāk, kad mums pazīstamā pasaule būs sabrukusi.

Hišams Berrada. Priekšnojauta

Dora Budora (Dora Budor, Horvātija un ASV, dz. 1984) izmanto kino gan kā sava darba tēmu, gan kā izteiksmes līdzekli. Budora iecerējusi biennāles norises vietu pārvērst performances skatuvē, uz kuras darbojas statisti no vietējo kinofilmu masu skatiem. Iecerēts, ka performances gaitā veidosies jaunas kopdarbības formas un iepriekš nebijusi kolektīvā identitāte, kāda nav iespējama uzraudzības un diktāta apstākļos, kad maksa par uzticēšanos, jūtu paušanu vai to slēpšanu ir pārāk augsta.

Valdis Celms (Latvija, dz. 1943) ir 20. gadsimta septiņdesmito gadu latviešu kinētiskās mākslas virziena pionieris. No daudzajiem projektiem, kuru dizaina autors bijis Celms, vairums “iestrēga” agrīnā stadijā – kā skices vai modeļi. RIBOCA2 ietvaros mākslinieks beidzot īsteno divu liela mēroga projektu ieceres, tai skaitā kinētisko gaismas skulptūru “Pozitrons”.

Savulaik to bija pasūtījusi kāda elektronisko ierīču rūpnīca Ukrainā, cerot ar 3,5 metru augsto publiskās mākslas objektu stiprināt strādnieku garu un celt darba ražīgumu.

Mainoties rūpnīcas vadībai, šis projekts netika realizēts. 

Valdis Celms. Pozitrons, 1976.

Margerita Imo (Marguerite Humeau, Francija, dz. 1986) veido jaunus darbus, ko iedvesmojusi latviešu folklora. Pētot hipotēzi, ka klimata pārmaiņas varētu novest pie garīguma uzplaukuma dzīvnieku vidū, māksliniece instalācijas un skaņdarba tapšanā izmantojusi mirstoša vaļa ķermeni un tā garu. Imo darbi ir metaforas, kas liek pārvaicāt cilvēces statusu uz Zemes un ignoranci attiecībā uz skaidri redzamajiem ekosistēmas brīdinājuma signāliem.

Margerita Imo. Dejotāji

Līna Lapelīte (Lina Lapélyté, Lietuva, dz. 1984) savā multidisciplinārajā praksē apcer varas hierarhijas, kā arī dzimumu, izturību, rimtu garu un ieklausīšanās prasmi. RIBOCA2 ietvaros Lapelīte sadarbojas ar arhitektu Mantu Petraiti (Mantas Petraitis) (Lietuva, dz. 1977), radot piemiņas darbu senai tautsaimniecības nozarei, kas Latvijā pastāvēja jau kopš viduslaikiem un gadsimtu gaitā bija apaugusi ar neskaitāmām tradīcijām, kas tagad zudušas -

baļķu pludināšanai pa Daugavu un plostnieku iemaņām balansēt uz baļķiem.

Apcerot attiecības starp cilvēkiem, dabas resursiem un upes spēku, radīts darbs par dabas ekspluatāciju, nevaldāmo upes spēku, dzīves vitalitāti un cilvēku iekārēm.

4. Līna Lapelīte un Mants Petraitis. Arhīva materiāls, Venta, Kuldīga

Berenīsa Olmedo (Berenice Olmedo, Meksika, dz. 1987) cildina unikalitāti, kāda piemīt nekonvencionālam cilvēka ķermenim, uzsverot ideju, ka mūsu spēks slēpjas daudzveidībā, nevis bioloģiskos un estētiskos standartos. Māksliniece apstrīd normatīvas sociālās struktūras, kas ir pamatā tam, ka cilvēki ar invaliditāti tiek izstumti no sabiedrības. RIBOCA2 tapušajā darbā Olmedo izmantos četras motorizētas bērnu ortozes, kuras ar elektroniskas vadības palīdzību sniegs horeogrāfisku priekšnesumu. Radot būtnes, kas ir reizē organiskas un mehāniskas, māksliniece cenšas izzināt mūsu sabiedrības pārcilvēciskos aspektus. 

Berenīsa Olmedo. Olga

Bridžeta Polka (Bridget Polk, ASV, dz. 1960) balansē izdedžu blokus, ķieģeļus un dabiskus akmeņus, veidojot skulptūras ar trauslu līdzsvaru. Tās tapušas, savienojot cilvēka gribu ar minerālu īpašībām un fizikas likumiem. Biennāles izstādē Polka katru dienu balansēs būvniecības materiālus, kas atrasti Rīgas un tās apkārtnes gruvešu teritorijās, tādējādi pārveidojot īslaicīgā tēlniecības darbā pilsētas daudzslāņaino vēsturi.

Bridžeta Polka. Balansējot akmeņus

Tomass Saraseno (Tomás Saraceno, Argentīna un Itālija, dz. 1973) prezentēs savu "Aerocene" projektu - lidojošu skulptūru, kuru no Berlīnes uz Rīgu atnesīs vien gaiss, saule un vēja spēks. Kā mākslinieks uzsver: “Uz katru biennāli, izstādi, mākslas mesi, kurā piedalos, man jāsūta mākslas darbs, kas gādā par papildu pienesumu cilvēces radītajām ogļskābās gāzes emisijām atmosfērā un tādējādi būtiski grauj veselību planētai un būtnēm, kuras te mīt, mūs pašus ieskaitot.

Bet kā būtu, ja skulptūra sevi uz Rīgu atvestu pati?”

Otrs Saraseno darbs, kas top ciešā sadarbībā ar simfonisko orķestru festivālu “Rīga Jūrmala”, ir "Jamming Session" – džemsesija starp pasaules izcilākajiem klasiskās mūzikas pārstāvjiem un zirnekli, pārvēršot koncertu vibrējošā laboratorijā. Ar savām skaņu ierīcēm, pārvēršot zirnekļu tīklus mūzikas instrumentos un pastiprinot zirnekļu un viņu tīklu vibrācijas, Saraseno izveidos muzikālu sadarbību starp zirnekļiem un dažādiem festivāla uzaicinātiem mūziķiem.

Augusts Serapins (Augustas Serapinas, Lietuva, dz. 1990) sākotnēji plānoja ziemas sezonā izgatavot simts sniegavīru, uzsverot māksliniecisko sadarbību starp indivīda iztēli un zemeslodes resursiem. Taču siltās ziema un sniega trūkums projekta iecerē ienesa pārmaiņas, rezultātā topot darbam, kas aicina iztēloties rituālus, kas nākotnē aizstās klimata pārmaiņu rezultātā zudušas tradīcijas. Savā daiļradē mākslinieks koncentrējas uz ikdienišķu radošo pieeju, pārveidojot pasauli ar ierastu, nesarežģītu darbību palīdzību. 

Daina Taimiņa (Latvija, dz. 1954) ir matemātikas profesore, kura hiperboliskās ģeometrijas kursā studentiem palīdz iztēloties hiperboliskas plaknes (divdimensionālas virsmas ar konstantu negatīvu liekumu), talkā ņemot tamborētus to modeļus. Savā akadēmiskajā darbībā viņa apstrīd polarizāciju starp zinātnisko pieeju un rokdarbiem.

Biennāles izstādei Taimiņa radījusi darbu, kas tapis, sadarbojoties ar simtiem brīvprātīgo tamborētāju no dažādiem Latvijas nostūriem.

Dzijas vietā mudinot izmantot arī dažādas alternatīvas, to skaitā plastmasas maisiņus, vecus palagus un videolentes, Taimiņa liek atminēties atziņu, ka viss pakļauts pastāvīgam transformācijas procesam, vai tas būtu mūs prāts un attiecības, vai pasaule ap mums.

RIBOCA2 Publiskā programma:

RIBOCA2 norises laikā līdztekus izstādei plānota arī plaša publiskā un izglītības programma – sarunas, darbnīcas, performances un citi pasākumi. RIBOCA publisko programmu asociētā kuratore Sofija Lemosa (Sofia Lemos) to veidošanā uz sadarbību aicinājusi ar dzejnieku CAConrad, filozofu Emanueli Koču (Emanuele Coccia), vēsturnieci Lorēnu Dastoni (Lorraine Daston), filozofu Vinsiani Desprē (Vinciane Despret), dabas pētnieci Moniku Galjano (Monica Gagliano), antropologu Timu Ingoldu (Tim Ingold), filozofu Polu Prečado (Paul B. Preciado), antropologu Tobiasu Rīsu (Tobias Rees) un sociologu Boaventuru de Sousa Santosu (Boaventura de Sousa Santos) u.c. Notikumu programma tematiski pakārtota atslēgas vārdiem, kas bijuši būtiski, domājot par izstādes vēstījumu - sākums, sapņi, metamorfoze, feminisms u.c.  Katrai biennāles norises nedēļai izraudzīts savs atslēgas vārds un piemērotākais viesis, ar kuru kopā par to reflektēt.

RIBOCA2 sadarbībā ar Rīgas šefpavāriem biennāles norises laikā pilsētas iedzīvotājiem un tās viesiem piedāvās doties dažādos kulinārijas ceļojumos. Katrs no šefpavāriem ir aicināts iedomāties nākotnes valdzinājuma atjaunošanu caur veģetāra ēdiena baudām, saglabājot savas darbības rokrakstu un praksi. Plašāku informāciju par restorānu sadarbības projektu organizatori izziņos tuvākajā laikā.

Par RIBOCA

Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA), kas dibināta 2016. gadā, notiek reizi divos gados, un tās radošā vadība ik reizi tiek uzticēta citam starptautiska mēroga mākslas kuratoram. RIBOCA ir sabiedriska iniciatīva, kuru aizsākusi biennāles fonda dibinātāja Agnija Mirgorodska, lai pievērstu starptautisku uzmanību kultūras norisēm Baltijas reģionā, kā arī lai veicinātu domu apmaiņu un sadarbības iespējas, kas piešķirtu Rīgai īpašu vietu mākslas pasaules kartē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti