Izstādē “Testējot mūsdienas” apskatāmi mūsdienu autoru porcelāna mākslas darbi no Rīgas Porcelāna muzeja krājuma ˗ pēdējo gadu muzeja jaunieguvumi, kas rāda mūsdienu Latvijas porcelāna attīstības ainu. Vienlaikus tas ir tests – kāda izskatītos Rīgas Porcelāna muzeja ekspozīcija, ja tajā atspoguļotu arī mūsdienu porcelāna procesus.
Kā skaidroja muzejā, viens no Rīgas Porcelāna muzeja uzdevumiem ir sekot līdzi un piedalīties laikmetīgās porcelāna mākslas procesa virzīšanā. Izstādē pamatā redzami autori, kuru profesionālā darbība aizsākusies 20. gadsimta 80. un 90. gados, ar pāris izņēmumiem, kuri apliecina, ka jaunrades process ir bijis pirms un turpinās būt arī pēc, veidojot lokālo tradīciju. Tā ir mākslinieku paaudze, kas lielākā vai mazākā mērā ir bijusi saistīta ar Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbību, Valsts Mākslas akadēmiju, Mākslinieciskās jaunrades namu Dzintaros un citām būtiskām organizējošām struktūrām; pieredzēja to slēgšanu un pārmaiņas, ko mākslinieku dzīvē ieviesa laikmeta maiņa. Tie ir 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta sākuma desmitgadēs tapuši darbi. Tos raksturo apstāklis, ka minētajā laikā aktualitāti iemantoja studijas tipa mākslinieku darbnīcas, individuālu autoru daiļrade. Tā bija orientēta uz unikālu mākslas porcelānu, oriģinālu jaunradi un šī līnija porcelāna mākslā turpinās vēl joprojām.
Muzejā atzīmēja, ka izstādē redzams plašs mākslinieku rokrakstu spektrs: “To dažādībā pārstāvēti gan autori, kas strādā ar formu un tēlniecisku jaunradi, gan autori, kas labprātāk nododas apgleznošanai dažādās tehnikās, gan arī tādi, kuri sakausē pieejas un meklē savus, iepriekš neiestaigātus ceļus porcelāna mākslas pasaulē, kā arī tie, kuri porcelānam ir pieskārušies vien epizodiski, pamatā strādājot citās mākslas jomās.” Levons Agadžanjans, Iveta Aigare, Juris Bergins, Skuja Braden, Inese Brants, Milda Brutāne, Agnija Ģērmane, Helēna Heinrihsone, Imants Klīdzējs, Tatjana Krivenkova, Inese Margēviča, Sarmīte Munde, Helga Ingeborga Melnbārde, Antoņina Paškēviča, Maruta Raude, Ilona Romule, Jānis Ronis, Līga Skariņa, Ēvī Upeniece, Andris Vēzis, Sanda Zvaigzne un Žanete Žvīgure – šo autoru darbi šobrīd mainīgās ekspozīcijas telpā ir līdzās muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā jau redzamajiem Valdas Podkalnes, Ženijas Loginovas, Pētera Martinsona, Āra Segliņa un citu laikmetīgo celmlaužu darbiem.
Savukārt Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos līdz 2021. gada 20. jūnijam skatāma Daigas Krūzes darbu ekspozīcija “Triepienu ceļojums”.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī bija saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, 1. jūnijā valdība vienojās, ka darbu varēs atsākt lielie tirdzniecības centri un kultūras iestādes, tostarp muzeji. Jau iepriekš lemts, ka var notikt izlaidumi un vasaras nometnes. Vēl ir arī atvieglojumi tiem, kuri ir izslimojuši Covid-19, vai arī potējušies pret to – no 1. jūnija var sniegt un saņemt individuālus pakalpojumus, kā arī no 15. jūnija varēs apmeklēt kultūras pasākumus.
