Rīta Panorāma

Aminata izdod rudenīgi smeldzīgu singlu «Acis sāļas»

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Rīgas mākslinieku grupas simtgades izstādes vēriens

Rīgas mākslinieku grupas simtgadei veltītā izstādē skatāmi Beļcovas, Eliasa, Kazaka, Vidberga un citu autoru darbi

No 2021. gada 11. septembra līdz 12. decembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma Rīgas mākslinieku grupas simtgadei veltīta izstāde, informēja LNMM pārstāvji.

1920. gadā dibinātās Rīgas mākslinieku grupas biedru Aleksandras Beļcovas, Jāņa Cielava, Ģederta Eliasa, Jāzepa Grosvalda, Jēkaba Kazaka, Eduarda Lindberga, Jāņa Liepiņa, Emīla Meldera, Martas Skulmes, Oto Skulmes, Ugas Skulmes, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Leo Svempa, Erasta Šveica, Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna un Sigismunda Vidberga daiļrade atspoguļo radoši izteiksmīgu latviešu mākslas vēstures posmu. Pirmās izstādes kataloga ievadā 1920. gadā jaunie mākslinieki drosmīgi deklarēja: “

Mūs vairs neapmierina vienkārša reālās dabas attēlošana. Taisni uz personības parādīšanu iziet šobrīd visas mūsu tieksmes.

Ne dabu, objektīvo ārējo dabu, mēs gribam tagad dot savos darbos, bet paši savu individuālo dabu, savu garīgo būtību.”

Izstāde atspoguļo Rīgas grupas daiļrades attīstības gaitu, kas saistās ar jauno gleznotāju rokraksta meklējumiem Pirmā pasaules kara laikā, ar 20. gadu kubisma un citu novatorisko virzienu stilistiskajām izpausmēm, kā arī pāreju 30. gadu sākumā uz gleznieciski reālistisku izteiksmes veidu. Mākslas zinātnieks Boriss Vipers 1933. gadā rakstīja, ka “Rīgas mākslinieku grupas izstādes pieder visspilgtākajām parādībām mākslas dzīvē. Grupas māksliniekus vieno stilistisko interešu nenoliedzama kopība, un tomēr katrs no viņiem tai pašā laikā ir saglabājis neatkarīgu individuālu koncepciju.

No visiem darbiem dvesmo nopietna, dziļa attieksme pret mākslu.

Grupas locekļi nemīl kompromisus, nejūsmo par paviršu modi, nefabricē gleznas vidusmēra pilsoniskai gaumei, bet tiešām strādā, meklē, daudzreiz šaubās un maldās, bet arī bieži vien iznāk no cīņas kā uzvarētāji. Nepārspīlējot varam teikt, ka modernās latvju mākslas pēdējais vārds vispārliecinošāk un vispilnīgāk skan Rīgas grupas izstādēs.”

Kad 1938. gadā tika nodibināta Latvijas Rakstu un Mākslas kamera, grupa kļuva par Tēlotājas mākslas sekcijas kopu, bet 1940. gadā padomju varas laikā beidza pastāvēt. Tomēr mākslinieki turpināja radīt, un izstādē atspoguļota grupas biedru darbība arī 20. gadsimta 40.–60. gados gan Latvijā, gan trimdā.

2020. gadā atzīmējām grupas pirmā priekšsēdētāja Jēkaba Kazaka 125 gadu jubileju, un tāpēc atsevišķu izstādi izstādē veido viņa gleznas, akvareļi un zīmējumi.

Izdevniecībā “Neputns” izdots katalogs “Rīgas mākslinieku grupa – 100” latviešu un angļu valodā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt