Uno Daņiļevskis (1945-2007) darbojies visos žanros, viņš gleznojis gan figurālās kompozīcijas, gan portretus, aktus un kluso dabu. Mākslinieka rokraksta pazīme ir pastiprināta interese par gleznas virsmas apdari, kas, kļūstot par īpašu vērtību, rada noteiktu emocionālu noskaņu.
Savās ”nosacītajās ainavās”, kas īpaši raksturīgas pēdējam daiļrades posmam, mākslinieks rūpīgi strādājis ar faktūru, krāsu niansēm, slīpējot katru virsmas milimetru.
„Daņiļevska mākslas valodu raksturo divi vienlīdz būtiski glezniecības izteiksmes līdzekļi – valdzinoša krāsu spēle un faktūra. Viņa darbi tapa lēni un pārdomāti, īpašu nozīmi piešķirot toņu kombinācijām, krāsu biezumam un klāšanas veidam. Tikmēr ar gleznas tēmu viņš rīkojās kā dzejnieks – stilizēja formu, rotaļājās ar faktūru un izvēlējās pirmajā mirklī šķietami ne tās raksturīgākās krāsas. Kā pats reiz teicis – tās, kuras citi gleznotāji uzskata par neglītām,” saka izstādes kuratore mākslas zinātniece Sarmīte Sīle.
Mākslinieka biogrāfija ir līdzīga vairumam pēckara paaudzes mākslinieku dzīves stāstam – mācības Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, studijas Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Kalniņa meistarklasē, pedagoga darbs – no pasniedzēja Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā līdz profesoram Mākslas akadēmijā, gan piedalīšanās izstādēs. Mākslinieka darbi atrodami vairāku Latvijas muzeju krājumos un privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Šveicē, Krievijā un ASV.
Izstādē „Gleznas” ir darbi, kas pēc izstādes veidotāju domām raksturo Uno Daņiļevska daiļradi, ļauj ieraudzīt būtiskāko un nozīmīgāko viņa daiļradē. Tajā apskatāma arī viena pēc zādzības atgūta U. Daņiļevska glezna.
