Rīgas mākslas telpā izstāde «Māris Ārgalis. Piena ceļš»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Laikmetīgās mākslas institūts sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību aicina apmeklēt izstādi "Māris Ārgalis. Piena ceļš". Pirmā māksliniekam pēc nāves veltītā izstāde, kurā apkopoti tie materiāli, kas palikuši aiz šī radošā viesuļa, apskatāma Rīgas mākslas telpā no 19. marta līdz 19. aprīlim.

Māris Ārgalis (4.03.1954. – 28.06.2008.) ir viena no savdabīgākajām personībām latviešu mākslas vēsturē, kura plašais un daudzveidīgais radošais mantojums pagaidām ir analizēts tikai fragmentāri. Šis fakts galvenokārt skaidrojams ar viņa darbu reto eksponēšanu grupas izstādēs un to, ka viņa dzīves laikā notika tikai viena personālizstāde. Un tomēr tieši Māris Ārgalis ir viens no savas paaudzes mākslas novatoriem, uzskata izstādes veidotāji.

Māris Ārgalis dzimis 1954. gada 4. martā Rīgā. 1972. gadā viņš beidzis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu. Pēc tam turpinājis studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, no kuras, akadēmiju nebeidzis, izstājās 1974. gadā. Izstādēs Māris Ārgalis piedalījās kopš 1973. gada, tostarp ar studiju biedriem sarīkojot grupas izstādi Latvijas Mākslas akadēmijas aulā, kas tika slēgta stundu pēc atklāšanas, jo Māra Ārgaļa darbos kāds bija saskatījis sirreālisma iezīmes. Arī līdz tam viņš izcēlās ar dumpīgu uzvedību, uz ko vēl Rozentāla mākslas vidusskolas vadība skatījās iecietīgi, uzvedības trūkumus notušējot ar izcilajām zīmētāja spējām.

Pēc studiju pamešanas Māris Ārgalis turpināja nodarboties ar mākslu, galvenokārt pildot pasūtījuma darbus – apgleznojot interjerus, zīmējot ilustrācijas presē, darinot plakātus un skaņuplašu apvāku noformējumus. Taču mākslas vēsturē viņa vārds lielākoties ir saistīts ar grafiku, kurai Māris Ārgalis pievērsās 70. gadu vidū.

1978. gadā Māris Ārgalis sarīkoja savu pirmo un līdz šim vienīgo personālizstādi "Modeļi" Rīgā Latvijas PSR Zinību nama izstāžu zālē jeb Planetārijā (Pareizticīgo katedrālē, kur izstādīja gan grafikas darbus, gan divas instalācijas – "Piena ceļu" un "Pūces kubus". Māra Ārgaļa darbos ir izteikta interese par telpu. Kā viens no piemēriem minama interaktīvā instalācija "Pūces kubi jeb rotaļlietas pieaugušajiem", kurā pūču zīmējumi ir pārvērsti liela izmēra kubos, kurus skatītāji Māra Ārgaļa personālizstādē drīkstēja pārvietot, paši veidojot savu izstādes iekārtojumu.

70. gados Māris Ārgalis piedalījās daudzās grupu izstādēs gan Latvijas, gan Vissavienības un starptautiskā mērogā, tostarp Tallinas grafikas triennālē (1977), Vissavienības mākslas izstādē Maskavā (1977), Padomju Latvijas mākslinieku izstādē Sidnejā, Austrālijā (1979) u.c. Taču pēc 1979. gada Māris Ārgalis pamet publisku darbošanos mākslā. Tas lielā mērā bija saistīts ar Jaungada grafismu sērijas nodrukāšanu. Jaungada grafismi bija Māra Ārgaļa zīmētas 12 jaungada apsveikuma kartītes, kas ar savu atraisīto tēlainību atšķīrās no tā laika ierasti sentimentālā apsveikuma kartīšu dizaina risinājuma.

Lielās tirāžas dēļ (500 sietspiedes eksemplāri no katra darba) sērijai uzmanību pievērsa Valsts drošības komiteja, kas aplami saskatīja zīmējumos aicinājumus uz Maskavas olimpisko spēļu boikotu un pat teroru, kā arī pārmeta Mārim Ārgalim, ka viņš ar šiem darbiem pārāk daudz nopelna. Šai brīdī viņš pazuda no mākslas publiskās scēnas, turpinot darboties tēva mājās, kur viņš iekārtoja savu sietspiedes darbnīcu. Šis bija emocionāls pirmsākums arī viņa pirmajam uzņēmumam "Vaga", kas juridiski tika nodibināts 1992. gadā.

Plašākā sabiedrībā Māra Ārgaļa vārds atkārtoti parādījās līdz ar viņa darbošanos banku sektorā 90. gadu pirmajā pusē. Viņš bija "Lainbankas" viceprezidents un Tautas bankas prezidents. Tām bankrotējot, Māris Ārgalis uz nepilnu gadu tika apcietināts un turēts izmeklēšanas izolatorā kopā ar kriminālnoziedzniekiem. Pēc šī publiskā un personīgā pazemojuma viņš salūza.

Tomēr arī 90. gados pa retam Māra Ārgaļa darbi piedalījās atsevišķās grupu izstādēs – kā, piemēram, "Geo Ģeo" Pedvālē, "Personīgais laiks. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas māksla 1945-1996" Varšavā un Sanktpēterburgā (visas 1996). Taču šo piedalīšanos latviešu mākslas kopējā procesā vairs neorganizē viņš, paliekot distancēta novērotāja lomā. Šajā periodā par savas mākslas augstāko virsotni viņš uzskata "finanšu tirgus psihotehnoloģiju projektu", kam arī viņš veltīja pēdējos dzīves gadus.

Izstādes kuratore - Ieva Kalniņa. Izstādes iekārtojuma autori – Anda Ārgale un Jānis Ārgalis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti