Kolekcijas provokatīvākais darbs – „Žēlsirdības laiks”. Sibīrijas mākslinieku grupas „Zilie deguni” sapnis par, viņuprāt, neiespējamo – laiku, kad Krievijas miliči pie tautas vēršas nevis ar stekiem, bet mīlestību. Krievijas kultūras ministrs savulaik šo darbu izņēma no izstādes Parīzē, nodēvējot to par valsti apkaunojošu.
Katra mākslinieka vienu darbu papildina stāsts. Ne tradicionālais kuratoru vēstījums, bet aizkulises, konteksts. Kuratore Solvita Krese tieši stāstu sauc par izstādes pamatnervu, bet uzsver – papildu vēstījums netiek uzspiests tiem, kas uzskata, ka mākslas darbam jābūt pašpietiekamam.
„Citreiz paliek žēl skatītāju, kurš ir ielaists laikmetīgās mākslas tādos konceptuālajos džungļos, un tad viņš maldās pa to izstādi un beigās saka – es neko nesaprotu, kas tas te ir. Šī nav tāda izstāde,” norāda izstādes kuratore Solvita Krese.
Visi izstādei izvēlētie darbi ir spilgti un gan vizuāli, gan saturiski atšķirīgi, bet īpaši izceļas mākslinieces Maijas Kurševas, kā viņa pati saka – slimās mākslinieka fantāzijas auglis Žanis. Šis mazliet autobiogrāfiskais tēls vēsta par destruktīvismu, darbs “Bēdu leja” - fizioloģiski nepatīkamu emociju pārbagāts.
Kad šis darbs tika izstādīts arī Andrejsalā, kad bija komiksu izstāde, dāmas, kas pieskatīja ekspozīciju, viņas nevarēja izturēt to darbu, viņas nogrieza skaņu nost, tāpēc, ka riktīgi krita uz nerviem, nebija izturams šitais,” smej māksliniece Maija Kurševa.
Gan vecākās paaudzes, gan jaunāko mākslinieku vārdi komentārus vairs neprasa. Viena no ekspertēm, kas izvēlējās kolekcijas darbus, Helēna Demakova norāda - mākslinieku mums pietiek, darbu – tāpat, vienīgi kolekcijā gribētos vairāk meistara Miervalda Poļa gleznas.
„Nu, Miervaldim te tas sunītis, nu, kas tad tas ir – mākslinieks, mūsu laikmetīgās mākslas klasiķis,” – tā laikmetīgās mākslas kritiķe Helēna Demakova.
Par jau gadiem plānoto un pārplānoto Laikmetīgās mākslas muzeja projektu izstādes organizētāji mēģina pasmaidīt, bet skumīgi ir. Cerība, ka tas varētu tikt īstenots līdz Latvijas simtgadei, ar katru dienu sarūk.
Paskatieties, kāda igauņiem nesmuka bibliotēka, lietuviešiem arī, mums ir liela, skaista, varena – mums vienmēr viss notiek vēlāk, bet labāk,” saka Demakova.
Kā iepriekš ziņots, vēl neesošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijā šobrīd ietilpst 31 mākslinieka 204 darbi. Izstādē “...lai gadījums kļūtu par notikumu...” pārstāvēti visi kolekcijas mākslinieki, un izstāde Rīgas Mākslas telpā būs atvērta apmeklētājiem līdz 27.oktobrim.
