Realitātes kritiķis, glezniecības, akvareļa un skulptūras profesionālis Jevgēnijs Petrovs (dzimis 1972.gadā, Ukrainā) īsā laikā ir ieguvis plašu atpazīstamību starp dažādu valstu un paaudžu mākslas zinātājiem un ekspertiem.
Franču žurnāla “Artension” redaktors Pjērs Sušo mākslinieka darbiem veltītajā slejā “Nežēlīgais akvarelis” raksta:
„Es atklāju Petrovu pēdējā rudens salonā Parīzē. Šī tikšanās mani satrieca, sajūta bija tāda, it kā es nejauši būtu atradis meteorītu vai citplanētieti, kas pēkšņi ir nogāzies no debesīm. Viņa darbi ir īsta mākslinieciska diversija, kas, pateicoties māksliniecisko līdzekļu vienkāršībai, sagrauj dogmas un stereotipus.
Petrova darbi reti atstāj skatītājus vienaldzīgus – tie ir ekspresīvi un vienlaicīgi ļoti izsmalcināti. Visos Jevgēnija Petrova projektos ir klātesošs sarkasms, ironija, traģiskums un paradokss, dažos tie ir pārstāvēti visi kopā, dažos tikai kāds no tiem. Taču darbu varoņu situācija vai stāsts vienmēr ir skaidrs un labi nolasāms. Petrovs kādreiz ir teicis: “Es zīmēju to, kas mani kaitina apkārtējā realitātē, bet suņu gadījumā es bieži zīmēju sevi.”
Kā mākslinieks es visās izstādēs rādu to, kas mani dzīvē kaitina, nepatīk un ko es gribu izmainīt,” uzsver Petrovs. „Visbiežāk mākslinieki glezno to, kas patīk un ir tuvs. Es rīkojos, izejot no pretējā. Tā ir šoka terapija. Tikai tā palīdz. Atbaidošais jāparāda tuvumā citādi cilvēki nesaprot.”
Pēc Jevgēnija Petrova domām „suns, kurš izrauts no ikdienas dzīves konteksta, pārvēršas patstāvīgā personībā. Visbiežāk es gleznoju klaiņojošus un cīņu suņus. Ģimenēs dzīvojošiem suņiem vienmēr ir kāda cerība, tiem nav attīstījies pašsaglabāšanās instinkts un trūkst ielas suņiem raksturīgās “pārdzīvojumu” pieredzes. Klaiņojošie suņi ir adaptējušies dzīvei vienaldzības un cietsirdīgas attieksmes apstākļos, tie paļaujas vienīgi uz saviem instinktiem un izdzīvošanas nolūkos nereti apvienojas baros.”
Petrova darbos suņi var būt gan galvenie, gan otrā plāna varoņi, bet tie vienmēr ir notikuma dalībnieki. Mākslinieks neattēlo suņus kā cilvēkus un otrādi. Viņš fiksē apstākļus, kādos suns iekļūst situācijā, kuru radījis vai izprovocējis cilvēks. Tās var būt cīņas bez noteikumiem, katastrofas, pakaļdzīšanās vai spēle. Ļoti bieži scenāriji ir nežēlīgi, negodīgi un necilvēcīgi. Un suns ir suns. Tas kalpo savam saimniekam pat esot tuvu savai bojāejai.
Izstādē “Petrova suņi” skatītājiem tiek piedāvāts iepazīties gan ar agrākos gados, gan īpaši šai izstādei radītiem mākslinieka darbiem. Lielākā daļa darbu ir izpildīti akvareļa tehnikā, bet šajā izstādē ir eksponētas arī atsevišķas skulptūras un eļļas gleznas.
Petrovu kā mākslinieku kaitina ne tikai suņi.
"Bija izstāde „Pludmale”. Odesā sabrauca milzum daudz atpūtnieku, kas aizbraucot atstāja aiz servisa atkritumu kaudzes,” norāda mākslinieks, stāstot, ka pēc tam ir savācis šo atkritumus, izlīdzinājis un uz tiem zīmējis atpūtniekus. Vēl mākslinieku satrauc bērni, kuri sēž pie datoriem un ekrāna spēlēs nogalina dzīvniekus, jo šie bērni, izejot uz ielas, nejūt saikni ar realitāti.
„Piecu gadu vecumā viņi var mierīgi nogalināt īstus dzīvniekus. Asinis viņus nebiedē,” teic Petrovs.
Izstāde “Petrova suņi” Rīgas mākslas telpā skatāma no 15.marta līdz 27.aprīlim. Izstādes kurators Māris Vītols.
