Izstādē eksponēti vairāki Salvadora Dalī litogrāfiju cikli, kuros ļoti spilgti izpaužas viņa oriģinālais domāšanas veids un pasaules uztvere. Viens no cikliem veltīts dižā renesanses mākslinieka Benvenuto Čellīni personībai un dzīvei, kura Dalī ļoti fascinēja, jo viņš ar Čellīni sajuta dvēseles radniecību.
Visneparastākais šķiet litogrāfiju cikls, kas tapis Dalī mūža otrajā pusē, kad viņš jau bija nopietni pievērsies kristietībai. Ar to iepazīstina viens no izstādes organizētājiem „Art Expo” pārstāvis Aleksandrs Kesauri:
"Kā redzat, šeit ir ļoti interesanta sērija, kas saucas „12 apustuļi jeb Apaļā galda bruņinieki”. Litogrāfijās Dalī simboliski apvienojis Jēzus apustuļu un Apaļā galda bruņinieku tēlus, tādējādi akcentējot, ka gan vieni, gan otri cīņā devās ideālu un ticības vārdā. Cikls tapis 1977.gadā, kad mākslinieks pēc visdažādākajiem savas dzīves līkločiem un izziņas meklējumiem beidzot bija atradis savu personisko ceļu pie Dieva,” stāsta Kesauri.
Izstādē aplūkojama arī ilustrāciju sērija „Dievišķajai komēdijai”, ko Itālijas valdība pasūtīja Salvadoram Dalī, sagaidot Dantes 700. jubileju 1965.gadā. Izstādē redzami astoņi darbi no šīs sērijas, kas atklāj, kā Dalī iztēlojies šķīstītavas un paradīzes ainas, stāstoši paši par sevi jau ir darbu nosaukumi - „Kritušais eņģelis”, „Miesas uzliesmojums”, „Vardarbīgā nāvē mirušie”, „Gars iztaujā Danti”.
Līdzās ilustrācijām un litogrāfijām apskatāmi arī citu žanru darbi.
„Ir vairākas pilnas keramikas šķīvju sērijas, kā, piemēram, „Kosmosa iekarošana” un „Septiņas mākslas”, tāpat ir sudraba bareljefi, kuros ļoti labi atklājas Dalī īpašais stils,” norāda Kesauri.
Dalī oriģinālo stilu spilgti raksturo arī darbu nosaukumi - kā, piemēram, „Lāzera vienradzis dezintegrē kosmiskā degunradža ragus” vai „Marsiskais Dalī, kurš apgādāts ar hologrāfisko elektronisko mikroskopu”.
Mākslas akadēmijas profesors Eduards Kļaviņš akcentē, ka Salvadors Dalī ir sinonīms modernisma virzienam „sirreālisms”. Un tā ir māksla, kas bāzēja cilvēka bezapziņas impulsos - mākslinieks seko šiem impulsiem un veido savu tēlaino pasauli, nemēģinot formulēt precīzus vēstījumus. Tādējādi veidojas specifiskais sirreālisma efekts, ko pats Dalī dēvēja par ar roku gleznotām sapņu fotogrāfijām.
Citu sirreālistu vidū Dalī izceļas ar to, ka bijis ārkārtīgi daudzveidīgs mākslas žanru ziņā un viņam piemita neizmērojami bagāta fantāzija, stāsta Eduards Kļaviņš.
„Viņa kompozīcijas ir grūti aprakstīt skaitliskos rādītājos, uzskaitot kādus motīvus un cik bieži viņš izmanto. Viņš izmanto visu ko. Tur ir cilvēku figūras, ainaviskā vide, arhitektūra, dzīvnieki, vecmeistaru tēli un motīvi, kaut kādas konstrukcijas, un tas viss uz Spānijas, Katalonijas jūras piekrastes ainavas fona," skaidro Kļaviņš. "No visiem pārējiem viņu noteikti atšķir tas, ka viņš ir metamorfozes mākslinieks. Tas nozīmē, ka viņš pārvērš vienu objektu par kaut ko citu. Klasisks piemērs - viņa pulksteņi, kas pārvēršas par kaut kādām tādām ļenganām organiskām formām, metāls pārvēršas par kaut ko citu, cilvēka figūra pārvēršas par kaut kādu struktūru, tā kā mēbeli vai ko tamlīdzīgu. Un šāda veida pieeja ir tā, kas viņu izceļ un kas ir lielā mērā viņa iedarbīgo efektu pamatā."
Pasaules iedarbīgākā un slavenākā sirreālista Salvadora Dalī oriģināldarbu izstāde Rīgas Krievu teātra foajē būs apskatāma līdz septembra vidum.
