Jau desmit gadus Rīgas biržas ēkā skatāmas ārzemju mākslas pamata ekspozīcijas, kā arī atzīti un augstvērtīgi mākslas darbi dažādās izstādēs, kurām eksponāti tiek vesti no visas pasaules atzītākajām mākslas galerijām. Mākslas muzejs “Rīgas Birža” pašā Vecrīgas sirdī, Doma laukumā, durvis apmeklētājiem vēra 2011. gada augusta nogalē. Izvēle atstāt Rīgas pils telpas un meklēt jaunas, tobrīd vēl nezinot, kur tieši tās būs, bijis milzu risks, tomēr tagad var teikt – tas ir atmaksājies. Muzeja vadītāja Daiga Upeniece stāsta: “Toreiz bija iespēja, kad sākās [Rīgas] pils rekonstrukcijas projekts, un toreiz tas bija liels risks, jo mēs nezinājām vēl, kur un kā, bet mēs teicām, ka mēs būsim tie, kuri ies projām. Un tad sākās Biržas projekts. Protams, tas tajā laikā bija riskanti. Īpaši liels risks bija tajā brīdī, kad sākās krīzes periods. Tajā brīdī apturēja arī laikmetīgās mākslas muzeja, koncertzāles celtniecību, un teju, teju varēja būt apturēts arī šis projekts.
Jāsaka – tas ir Latvijas veiksmes stāsts, ka neapturēja šo projektu, un līdz ar to tās bija darbavietas ļoti daudziem restauratoriem.
Tā bija maize viņu ģimenēm, un līdz ar to viņi palika šeit, Latvijā.”
Lielākais ieguvums, ko sniedza ievākšanās atjaunotajās Rīgas biržas telpās, ir iespēja sadarboties ar dažādiem Eiropas, Amerikas un Āzijas muzejiem, kas līdz tam nebija iespējams, jo vecajās muzeja telpās nebija nedz vietas, nedz arī pienācīgu apstākļu, lai vērtīgos mākslas darbus uzņemtu. Šobrīd ekspozīcijas Rīgas Biržā aplūkojis jau aptuveni pusotrs miljons cilvēku, taču muzeja vadītāja neslēpj – Rīgas Birža ir viens no muzejiem, kuru Covid-19 laiks ietekmējis visvairāk, taču darbu tāpat netrūkst.
“Mēs strādājam ar ārzemju projektiem, un būtībā jebkas, jebkas tika apstādināts. Pirmkārt, visi lielie Āzijas projekti, un apstādināja arī visus Rietumu projektus, līdz ar to ļoti viegli bija nolaist rokas un iekrist depresijā, bet tas nenotika – mēs atradām šajā brīdī iespēju, kuras mums nebija bijis līdz tam, jo kamēr muzejs bija slēgts, – mums bija iespēja ļoti nopietni pievērsties pētnieciskajam darbam, arhīvu darbam, un tapa izstāde “Mūsu muzejs”, kas ir par mūsu muzeja periodu no 20. līdz 40. gadiem, kad to vadīja Burhards Dzenis un komplektējās kolekcijas,” skaidro Daiga Upeniece. “Līdz ar to – tas, kas sākumā likās, ka būs defekts, pārvērtās tieši otrādi – par iespēju radīt ļoti labu projektu, un šobrīd jau top otrā grāmata par nākamo periodu, kas ir padomju periods, tā kā mūs nebaida, ja arī vēl kādu brīdi mūs apstādinās – mums ir, ko darīt.”
Taču apaļā jubileja bijis pietiekami liels iemesls, lai par spīti ierobežojumiem sadarboties piekristu slavenā Ufici galerija Itālijā: tapusi īpašā, svētkiem par godu radītā itāļu mākslas izstāde “Pašatklāsme. Tintoreto, Omars Galljāni, Lorenco Puljizi”. No Ufici galerijas uz laiku iegūta renesanses mākslinieka Tintoreto glezna “Jauna vīrieša portrets”. Tā veido izstādes centru, savukārt divu mūsdienu itāļu mākslinieku Omara Galljāni un Lorenco Puljizi speciāli izstādei veidotie lielformāta darbi zālē ieskauj šo Tintoreto darbu.
Abu mākslinieku radīto darbu ieceres un mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi balstīti Itālijas glezniecības tradīcijās. Kā norādīts izstādes aprakstā:
abu mākslinieku veidotie darbi veido dialogu par viņiem tik svarīgām esības vērtībām – cilvēka vietu pasaulē, skaisto un vērtīgo, draudiem un bailēm, drosmi un mīlestību.
Izstādes kuratore Astrīda Rogule par izstādes centrālo darbu un abiem mūsdienu māksliniekiem stāsta: “Mēs kopā vienojāmies, ka mums ir vajadzīgs kaut kas tāds, kas viņus it kā apvieno, tātad pagātnes dižais meistars. Un radās doma vērsties pie Ufici galerijas direktora, lai palūgtu kādu mākslinieka pašportretu, un šajā gadījumā Tintoreto, jo viņš ir venēcietis. Mākslinieki ir ļoti atšķirīgi. Viens ir fantastisks un meistarīgs zīmētājs, otrs ir gleznotājs – nevaldāms un neprognozējams un arī ar absolūti ar unikālu stilu, bet kopā viņi ļoti labi izskatās. Tāpēc arī nebija nekādu šaubu, ka ir jārīko šī kopizstāde, nevis katram māksliniekam atsevišķi izstāde.”
Kuratore skaidro – šī izstāde pēc Rīgas tālāk tiks izstādīta Florencē. Tikmēr, atskatoties uz aizvadītajiem Rīgas Biržas 10 gadiem, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kura paspārnē atrodas Rīgas Birža, vadītāja Māra Lāce ir pārliecināta – Rīgas Biržai ir milzīga nozīme, jo tā iedzīvotājus iepazīstina ar ārzemju mākslas darbiem. Rīgas Biržai svētkos Lāce novēl nezaudēt sasniegto un turpināt piesaistīt aizvien jaunus apmeklētājus un sadarbības partnerus: “Šim muzejam pavisam noteikti ir jāstrādā atkal uz apmeklētāju intensīvāku piesaisti. Tas, protams, ir saistīts ar izstāžu projektiem un sabiedrības interesi. Un pēdējie pāris gadi ir ļāvuši meklēt arī ļoti daudzas jaunas iespējas jaunu programmu izveidē, muzejpedagoģisko programmu, digitalizācijas projektu izveidē.
Tā ir nākotne, pie kā tālāk ir jāstrādā.”
Nākotnes plāni ir arī pašam Rīgas Biržas muzejam. Muzeja vadītāja Daiga Upeniece skaidro – šobrīd ir lielu darbu plāni sadarbībā ar Ķīnu un Indiju, ir idejas par sadarbību ar Vatikānu, un kopā ar Vāciju top vērienīgs romantisma žanram veltīts projekts. Tāpat nākotnē iecerēts turpināt strādāt zinātnes jomā.
Rīgas Biržas 10. jubilejas izstāde apmeklētājiem būs pieejama no 21. augusta.
