Reformācijas mākslai veltītā izstāde aptver piecus gadsimtus, un katram gadsimtam izstādē atvēlēta sava sadaļa.
Viss sākas ar pirmsreformācijas periodu Vācijā, kas atklāts caur 15.gadsimta mākslinieka Martina Šongauera darbiem, veltītiem Dievmātes kultam un svēto atainojumam. Tie ir kā zīmīga robežšķirtne, jo šīs tēmas līdz ar reformāciju mākslā pazūd.
Izstādes kuratore Daiga Upeniece: „Luters pilnīgi noliedza svēto godināšanu, tāpat mēs neieraudzīsim vairs Dievmātes kultu. Reformācijā mēs ieraudzīsim vairāk Bībeles ilustrācijas, bet šajā izstādē būs ne tikai Bībeles ilustrācijas, šeit mēs ļoti daudz ieraudzīsim arī sava laika sabiedrību un sava laika sabiedrības attieksmi pret baznīcu."
Lutera laiku izstādē iezīmē Dīrera, Holbeina, Krānaha un vēl citu mākslinieku darbi. 17.gadsimta kalvinisma tradīcijas savukārt atspoguļotas caur Rembranta un Ostades ofortiem.
Daiga Upeniece: „Kalvinisms bija diezgan noliedzošs pret baznīcu, un šeit parādās, piemēram, tādi darbi kā „Tirgotāju izdzīšana no tempļa”, ar ko pat ir jāsaprot, ka tā pat ir baznīctēvu izdzīšana no starpniecības starp Dievu un ticību. Un otrs – vēršanās tieši pie Bībeles bez starpniecības, tas nozīmēja arī to, ka Bībele ir domāta katram un, ja mēs paskatāmies, piemēram, Rembranta vai Ostades darbos, mēs ieraugām, ka kaut vai tā pati Kristus dzimšana, tā kūtiņa ir tāda kā holandiešu kūtiņa un tā Marija ir tāda kā holandiešu sieviete."
18.gadsimts un anglikāņu baznīca prezentēta ar Hogarta un viņa pārstāvētās skolas darbiem, kuros valda satīra un sarkasms, savukārt 19.gadsimts ar Gustava Kēniga radītajām Mārtiņa Lutera dzīves ainām, kas piepildītas ar romantiskām noskaņām un līdzinās pasaku ilustrācijām.
Daiga Upeniece: „Redzams kā Luters pienaglo savas 95 tēzes pie Vitenbergas baznīcas durvīm, tad ir redzams laiks, kad viņš bija mūks, un laiks, kad viņš bija profesors. Būtībā tā ir tāda kā bilžu grāmata, pēc kuras var visu Lutera dzīvi iepazīt."
Latvijā nav pierasts redzēt Bībeli ar ilustrācijām, taču citviet tādas ir bijušas, un izstādē redzēsim vienu no skaistākajām – Bībeli ar Gistava Dorē ārkārtīgi smalkajām grafikām, kurās ļoti labi var atpazīt dažādus Svēto Rakstu sižetus.
Gistavs Dorē pārstāv 19.gadsimta otrās puses noskaņas reformācijas mākslā. 20.gadsimta pārstāvis izstādē ir vācu modernists un ekspresionists Otto Dikss, kura grafikām raksturīgas ļoti sakāpinātas, nospriegotas emocijas, drūma noskaņa, un kurš Mateja evaņģēliju izstāstījis 20.gadsimta sākuma vizuālajā ietērpā.
Vita Birzaka, izstādes veidotāja: „Situācijas ir pēc Bībeles, tai pašā laikā tie tēli, kas ir redzami, tur ir periods starp diviem kariem, un, no vienas puses – kara sakropļotie cilvēki, ubagi, prostitūtas, kas ir uz ielas, un tajā pašā laikā - dzīve sit augstu vilni bagātajās aprindās. Šis kontrasts caur Bībeles tēmu arī parādās. Bet tas nenozīmē, ka tēma ir izmantota tikai kā forma. Tas ticības stāsts, par ko runā Mateja evaņģēlijs, ir saglabāts un atpazīstams."
Viena no izteiksmīgākajām ir Otto Diksa grafika ar Kristus šaustīšanas ainu, kas notiek vidē, kura vairāk līdzinās augstāko aprindu salonam un kurā vienā no personāžiem var atpazīt arī Ādolfu Hitleru.
Izstāde kopumā skatītājam ļauj novērtēt piecu gadsimtu pieredzi reformācijas mākslā un aicina uz pārdomām, kāds šajā kontekstā varētu izskatīties 21.gadsimts.
Izstāde būs aplūkojama līdz 12.martam.
