Kultūras ziņas

Māra Upzara krāsu piesātinājums

Kultūras ziņas

Jūrmala bez «Jaunā viļņa»

Drēviņa un Udaļcovas darbi «Rīgas Biržā»

«Rīgas biržā» skatāma Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas izstāde

Pirmo reizi mākslas vēsturē Latvijā vienkopus izstādīti dumpīgās krievu pēcrevolūcijas paaudzes mākslinieku tandēma - Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas - darbi. Izstāde "Laiku virpulī" mākas muzejā "Rīgas birža" durvis ver 14.jūlija vakarā.

Krievu avangarda amazone un latviešu amatnieka dēls, kura ģimeni pēcrevolūcijas bēgļu gaitas noveda Maskavā. Tur Aleksandrs Drēviņš sastapa Nadeždu Udaļcovu un viņi kļuva par nešķiramu radošo pāri, kā arī iekļāvās dumpīgo krievu mākslinieku pulkā.

Pirmo reizi skatāma tik vērienīga izstāde, kuras simboliskais centrs izveidots no abu mākslinieku pašportretiem, kas iekļauj ainavu ar divām stirnām. Izstādē eksponēta gan Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcija, gan iepriekš Latvijā vēl neredzēti darbi no Valsts Tretjakova galerija Maskavā un privātām kolekcijām. Lielāko daļu no 60 "Rīgas biržā" izstādītajām gleznām, skicēm un zīmējumiem veido kolekcionāra un mecenāta Pētera Avena uz Rīgu 2014.gadā atvestā kolekcija.

"1920.gadā viņi apprecējās. Sākumā viņus vienoja interese par modernisma virzieniem, konstruktīvisms, kubisma ietekme, bet pēc tam, kā to izstādē var redzēt, 20.gadu otrā puse, 30.gadi ir nodošanās tīrajai glezniecībai, mēģinot atrast ainavā saturu būtību un gleznieciskiem līdzekļiem parādīt," stāsta mākslas muzeja "Rīgas birža" izstāžu kuratore Vita Birzaka.

Agrāk neredzētie darbi ļauj novērtēt, kā mainījusies Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas glezniecība no avangardiskajem meklējumiem līdz ekspresīvajiem dabas tēlojumiem apceļojot Urālus, Altaju, Armēniju.

Kā uzsver izstādes kuratore Ludmila Neimiševa, izstāde ļaus skatītājiem iepazīt gan katru mākslinieku atsevišķi, gan radošo mijiedarbību, kad abi gleznojuši kopā: "Aleksandrs Drēviņš ir vienlīdz svarīga persona kā latviešu mākslas vēsturē, tā arī krievu mākslas vēsturē, tātad - persona, kura pieder divām kultūrām. Savukārt Nadežda Udaļcova jau pēc avangarda posma ļoti, ļoti ietekmējās arī no Drēviņa, es teiktu, ka viņas glezniecība arī jau divdesmitajos gados kļuva latviska. Ļoti spraiga un ļoti piesātināta Maskavas avangarda mākslinieku dzīve."

Drēviņa un Udaļcovas izstādes kuratore Ludmila Neimiševa

"1924.gadā Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova piedalījās Venēcijas biennālē Padomju Krievijas sastāvā. N mūsu mērauklām skatoties, tā ir publiska atzinība," uzsver "Rīgas biržas" izstāžu kuratore Vita Birzaka.

Aleksandru Drēviņu radošie meklējumi vienubrīd noveda uz viena viļņa ar Gustavu Kluci, kura vārds pasaules mākslas vēsturē ir plašāk daudzināts, bet šīs izstādes veidotāji uzsver, ka Drēviņa ieguldījums mākslinieciskās kvalitātes ziņā esot līdzvērtīgs.

"Aleksandram Drēviņam, tāpat kā Gustavam Klucim, bija ļoti smags liktenis. 1938.gadā viņu apsūdzēja un nošāva Staļina laika represiju rezultātā. Formāli pie viņa atrada medību ieročus, kas tika uzskatīts kā pietiekošs fakts, ka viņš ir nelojāls pastāvošajai iekartai. Protams, īstais iemesls, sākot ar viņa padsmito un divdesmito gadu eksperimentiem mākslā, bija neiekļaušanās tā laika oficiālās mākslas kontekstā," stāsta Vita Birzaka.

Abu mākslinieku veikums uz ilgiem gadiem tika nolemts aizmirstībai, tomēr pēc vīra nāves Nadežda Udaļcova turpināja gleznot un cīnīties par Drēviņa reabilitēšanu. Tikai 70., 80.gadu mijā viņu dēlam izdevās sarīkot tēva izstādes Ļeņingradā, Rīgā un Tallinā, kas kļuva par jaunas pasaules atklāsmi, bet 2003.gada izstāde Tretjakova galerijā - par sensāciju.

Vēlmi sekot Eiropas mākslas virzieniem atklāj arī trešais izstādes autors - modernists un jauno mākslinieku iedvesmotājs Jāzeps Grosvalds ar savu "Triju mākslinieku portretu", kurā kopā ar Ubānu un Toni iegleznots arī Drēviņš.

Izstāde "Laiku virpulī" mākslas muzejā "Rīgas birža" būs skatāma līdz augusta beigām.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti