Ienākot "Rīgas biržā", šobrīd var nokļūt daudzu noslēpumainu tēlu ielenkumā, kuru patieso nozīmi Austrālijas seno aborigēnu un papuasu ciltis tur noslēpumā. Katram no šiem priekšmetiem, vai tās būtu maskas, rituālās skulptūras vai gleznojumi, piemīt unikāla nozīme.
"Šobrīd atrodamies pie papuasu vīru mājas altāra - tas ir pirmsencis jeb oratora sols, uz kura neviens nekad nav sēdējis un nesēdēs. Tā ir figūra jeb senču gars, cilts sapulcē, runājot par nopietnām lietām, piešķir tām nopietnību jeb spēku, dod impulsu uz to, ka vēlmes piepildīsies. Cilts pārstāvis rokās turot koka zaru slotiņu savu teikto pastiprina, uzsitot ar slotiņu pa to solu, un līdz ar to senča gars iesaistās šajā dialogā," stāsta izstādes kuratore Vita Birzaka.
Savukārt šādas, rietumnieku izpratnē abstraktās gleznas, gadu tūkstošiem radītas uz klinšu sienām vai tuksneša smiltīs, glabā Austrālijas aborigēnu cilšu unikālos stāstus, ko nodod paaudzes paaudzē īpašā zīmju valodā.
"Tas, ko mēs šodien saistām mūsu izpratnē ar nosacīti abstraktu mākslu, kas šeit redzama, patiesībā tā ir gandrīz kā topogrāfiskā karte, kā tas pieņemts austrāļu aborigēniem. Tur tiek parādīti cilts pārvietošanās ceļi, stratēģiski būtiskas vietas, kas saistās ar ūdeni, kas ūdenī, apmešanās vietas, kur tuksnesī ir labvēlīgāki atstākļi," norāda Vita Birzaka.
Kā pēc Otrā pasaules kara uz Austrāliju aizbraukušajai lietuviešu zobārstei Genovaitei Budreikaitei-Kazokienei izdevās svešā valstī kļūt par mākslas zinātņu doktori? Un kā ilgstoši ceļojot laivās pa džungļu upēm starp kanibāliem palikt dzīvai un savākt šo unikālo papuasu un aborigēnu cilšu rituālo priekšmetu kolekciju, ko vēlāk viņa uzdāvināja savai dzimtenei Lietuvai ar noteikumu, ka tā obligāti jāeksponē?
Skaidro Lietuvas Mākslas muzeja direktors Romualdas Budris: "Visgrūtākais bija dabūt, šie priekšmeti taču netika pārdoti vai davināti, kaut kādā veidā tie bija jāiegūst. Tas mums vēl aizvien ir noslēpums, jo nezinām, kā viņa tos ieguva. Šīs skulptūras ir dievības, senču gari, un tos atdod vai pārdot nevarēja, to neatļāva šo cilšu likumi, bet viņai izdevās savākt unikālu kolekciju."
"Visas šīs maskas un figūras tiešām iedarbojas, tām ir psiholoģiskas iedarbības spēks. Ja ilgi ar tām kontaktēsieties, tās iedarbosies, jutīsieties nedaudz savādāk - ne pārāk jautri, bet ļoti koncentrēti," norāda Romualdas Budris.
Atseviškā zālē izvietoti cilvēkēdāju - Asmatu cilts - rituālie tēli: mirušo laiva, kas pārceļ iniciētos karojošās cilts vīriešus uz paradīzi, un pat smadzeņu bļoda. "Tas ir viens no rituālajiem priekšmetiem, kas saucas sago trauks. Tā ir kokā veidota vāze, kuru izmantoja Asmatu ciltis savās galvu medībās - galvas nogriešana ienaidniekam," stāsta izstādes kuratore Vita Birzaka.
Izstādē uz eikalipta mizām līdzās garu pasaulei un zīmju valodai atklāti arī dabas elementi - zīmēti neparastā, it kā rentgena uzņēmumā. "Trīs tūkstoš gadus vecā tradīcija, šāda veida zīmējumi atrasti arī uz klinšu sienām, attēlo dzīvnieku, cilvēku, bet tajā pašā laikā parāda viņa uzbūvi, skeletu, iekšējos orgānus, katra cilts to attēlo ar sev raksturīgo svītrojumu jeb štrihiem," stāsta Vita Birzaka.
Kad visi šie tēli izpilda savu rituālu un ceremonija beidzas, figūrām vai nu tiek izņemta viena acs, vai arī tās pārkrāso neitrālā krasā, noņemot to spēku un maģisko iedarbību - dažreiz līdz nākamajai reizei, dažreiz uz visiem laikiem.
