Džentile da Fabriāno (Gentile da Fabriano, ap 1370–1427) ir itāļu agrīnās renesanses laika gleznotājs, kurš savā daiļradē saglabā spēcīgu, izkoptu gotiskās mākslas tradīciju. Viņa dzimtā Fabriāno pilsētiņa ir ieslēpta pakalnos starp Romu un Florenci, netālu no Perudžas. Kā ceļojošs mākslinieks Džentile iepazīst Itāliju, uzturas un glezno turīgu cilvēku mājās Markē, Umbrijā, Lombardijā, kā arī Venēcijā, Florencē, Sjēnā, Orvjeto un Romā.
Pamatojoties uz izpētītajām stilistiskajām līdzībām meistara dažādu radošo posmu darbos, tiek uzskatīts, ka glezna „Pazemības Dievmāte (La Madonna dell'Umiltà)”, kas glabājas San Matteo Nacionālajā muzejā Pizā, ir attiecināma uz Florences periodu.
San Matteo Nacionālā muzeja kolekcijā „Pazemības Dievmāte” atrodas kopš 1893. gada. Mazais izmērs liecina, ka mākslas darbs sākotnēji piederējis kādam privātam īpašniekam – pasūtītājam. Pastāv viedoklis, ka tas varēja būt Alemano Adimari (Alemanno Adimari), bijušais Pizas arhibīskaps.
„Pazemības Dievmāte” simboliski parāda tuvināšanos laicīgajai dzīvei. Madonna ir attēlota, sēžot uz zemē nolikta spilvena, – tātad, iespējami tuvu šai pasaulei. Džentiles da Fabriāno interpretācijā, gandrīz vai pretēji ierastajam šīs tēmas risinājumam, ir uzkrītoši akcentēta materialitāte, atklājas autora neparastā un nenoliedzami talantīgā aizrautība ar audumu un dārgakmeņu gleznošanu.
