Labrīt

Raķeškrāsns lauku mājā - ekonomiska un ar labu siltuma atdevi

Labrīt

Krišjānis Kariņš: Valdībai nevajadzētu iesaistīties tālāk tiesvedībās par LU rektora amatu

Rīgas Biržā gaidāmas divas jūras ainavai veltītas izcilas izstādes

«Rīgas biržā» apskatāmi pasaules izcilāko marīnistu darbi

Mākslas muzejā "Rīgas birža” 5. oktobrī durvis vērs divas izstādes, kuru uzmanības centrā būs 19. gadsimtā gleznotas jūras ainavas jeb marīnas. Lielajā zālē būs eksponētas izcilā 19. gadsimta gaismas meistara Ivana Aivazovska gleznas, bet Boses zālē – viņa laikabiedru darbi no Vācijas, Holandes, Francijas, Norvēģijas un Itālijas.

Marīnas žanra pamatlicēji bija 17. gadsimta holandiešu gleznotāji, bet savu augstāko virsotni tas sasniedza tieši 19. gadsimtā.

Ivans Aivazovskis ir 19. gadsimta armēņu izcelsmes mākslinieks. Viņa dzīve bija cieši saistīta ar Krieviju un Ukrainu, bet viņš arī ļoti daudz ceļoja, kas spilgti atainojas arī viņa gleznās.

Ivans Aivazovskis

Ar savām daudzveidīgajām marīnām viņš bija ļoti slavens savā dzīves laikā un tāds turpina būt joprojām, par ko liecina neskaitāmās izstādes visā pasaulē, kā arī viņa mākslas darbu augstās cenas starptautiskās izsolēs.

Izstādē Rīgas Biržā būs iespējams aplūkot aptuveni 30 viņa gleznu dažādos jūras ainavu žanros, īpašu uzmanību pievēršot viņam kā izcilam gaismas meistaram. Ne velti izstādei dots nosaukums „Gaismas metafizika”.

Izstādes kuratore Ksenija Rudzīte stāsta – lai radītu savu fascinējošo gaismu, Aivazovskis izmantoja sarežģītu lazējuma tehniku un īpašu otas triepienu. Ja gleznotāji parasti caurspīdīgos krāsu slāņus izmanto beigās, kad darbs jau gandrīz pabeigts, tad Aivazovskis ar tiem darbu sāka:

“Un tāpēc ir tāds īpašs tas ūdens, mēs jūtam īpašu ūdens dziļumu. Un tās gandrīz nemanāmās krāsu pārejas,” atklāj Rudzīte.

Ivans Aivazovskis

Aivazovska darbos jūra redzama visdažādākajos diennakts laikos un izpausmēs – saulrietā, saullēktā un mēnesnīcā, mierīga, bangojoša un satrakota. Interesanti, ka viņš nekad negleznoja dabā, bet iespaidus uzkrāja atmiņā

“Viņš visus darbus sāka gleznot un pabeidza savā darbnīcā, balstoties tikai uz saviem agrākajiem iespaidiem,” stāsta Rudzīte. “Viņš teica, ka viņam nav svarīgi, ka viņš atrodas, piemēram, Itālijā, jo viņš lieliski tur var atcerēties, ko viņš redzēja Skandināvijā, kāda izskatās Ziemeļjūra vai Baltijas jūra.”

Rīgā savulaik – 19. gadsimta nogalē – bijušas trīs Aivazovska izstādes, un mūsu muzeja kolekcijā kopumā ir seši Aivazovska darbi. Līdzās tiem būs eksponētas arī gleznas no Ukrainas un Igaunijas muzeju krājumiem. No Igaunijas, Tallinas Kadriorgas muzeja, piemēram, atceļojis izcilais audekls “Skats uz Vezuvu dienu pirms izvirduma”, kas atspoguļo vēl vienu šķautni Aivazovska daiļradē – vēsturisko kompozīciju.

Ivans Aivazovskis

“Šeit mēs redzam antīko sižetu. Un šeit arī parādās tā īpašā gaisma. It kā diena ir mierīga. Neapoles līcis tādā ļoti rāmā atmosfērā attēlots, bet tomēr tādi draudi, ko mēs redzam – tie melnie dūmi –, jau piedod ļoti dramatisku noskaņu,” stāsta Rudzīte.

Ivana Aivazovska daiļradei veltītā izstāde „Gaismas metafizika” cieši saspēlēsies ar otru izstādi Boses zālē – tajā būs skatāmi citu 19. gadsimta marīnistu darbi.

Tie pārstāv piecas valstis – Vāciju, Franciju, Itāliju, Norvēģiju un Holandi. Tematikas ziņā – tuvi Aivazovska veikumam, tomēr katrs ar savu nacionālo pienesumu.

Diviem autoriem ir arī ciešāka saikne ar Ivanu Aivazovski. Izstādes kuratore Laura Okdaldere atklāj, ka holandiešu mākslinieks Johaness Shotels ir būtiski ietekmējis Aivazovska stilu: “Aivazovskis vēlāk savās atmiņās par ceļojumu uz Holandi, kur viņš studēja holandiešu mākslinieku darbus, ir pieminējis šo autoru.”

Otra spēcīgā ietekme Aivazovska daiļradē, kā stāsta Okdaldere, bijusi franču mākslinieks Žans Antuāns Teodors Gidēns, no kura izstādē skatāms darbs “Neapoles līcis”.

Ivans Aivazovskis

“Šis mākslinieks lielāko savu dzīves daļu pavadīja Parīzē, piedaloties turienes salonizstādēs, un ir bijis personiski pazīstams ar Aivazovski. Zināms, ka viņi Parīzē ir kopā piedalījušies šī slavenā salona izstādēs,” atklāj Okdaldere.

Izstāde atspoguļo tipiskus 19. gadsimta jūras ainavu motīvus – līdzās romantiskām ainavām ar klintīm saulrietā mākslinieki aizrautīgi glezno vētras un negaisa skatus, bieži vien dabas norises saistot ar savu emociju atspoguļojumu.

Piemēram, izstādē aplūkojamā vētrainā jūra ar grimstošiem kuģiem vācu mākslinieka Karla Šulca un norvēģu gleznotāja Johana Dāla kompozīcijās kļuvusi par metaforu cilvēka pretestībai dzīves likteņa triecieniem.

“Marīnas nav zaudējušas savu aktualitāti gadsimtu gaitā un, manuprāt, 19. gadsimts ir izcilākais laiks tieši marīnu attēlojumā vizuālajā mākslā, un šeit interesentiem tas tiešām būs vizuāls baudījums,” pauž Okdaldere.

Abas 19. gadsimta marīnām veltītās izstādes mākslas muzejā "Rīgas Birža" būs apskatāmas no sestdienas, 5. oktobra, līdz nākamā gada sākumam.

Ekspozīciju papildinās kuģu maketi no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti