“Man patīk, ka darbs notiek nepārtraukti. Stelles nekad nedrīkst stāvēt tukšas” – tā par savu mūža darbu vairāk nekā piecdesmit gadu garumā saka igauņu tekstilmāksliniece Marianna Kallasa. Mākslinieces dzijas gleznojumos ieausti stāsti par Igaunijas tautas mākslu un nacionālo identitāti.
“Man bija skaidrs jau bērnībā, ka vēlos aust audumus,” atklāj māksliniece. “Man tēmas un idejas darbiem vienmēr bijušas ļoti daudz. Tās nav aptrūkušās visus 53 gadus, kopš aužu. Savulaik izbraukt uz ārzemēm bija gandrīz neiespējami. Bet man laimējās kādu laiku mācīties un strādāt Somijā. Atgriežoties mājās, man darbos sāka dominēt baltie un zilie toņi, un tā tas ir līdz šodienai.”
Marianna Kallasa ir viena no nedaudzajām mūsdienu igauņu tekstilmāksliniecēm, kura savos darbos ieauž arī figurālas kompozīcijas. Viņas gobelēnos dinamiski attēloti gan cilvēki, gan dzīvnieki.
Igaunijas Tekstilmākslinieku savienības vadītāja Kaire Tali stāsta: “Es Mariannas daiļradei sekoju kopš studiju laikiem. Viņas gobelēni vienmēr bijuši pamanāmi. Marianna vienmēr meklēja ko jaunu un veltīja laiku pašizaugsmei. Viņa iedvesmojusies no gleznotājiem un tieši no sava pasniedzēja, slavena Igaunijas mākslinieka Oleva Subbi. Mūs jau studiju laikos mācīja, ka gobelēns ir austa glezna.”
Mariannas Kallasas pēdējo gadu darbi izstādē “Kopīgās atmiņas” Rīgas Latviešu biedrībā būs skatāmi līdz augusta beigām.
