Darbu ekspozīcijas iekārtotas astoņās vietās Rīgā, kas plašākai auditorijai nav labi pazīstamas. Starptautiskās Laikmetīgās mākslas biennāle Rīgā sākusies ar devīzi “Viss bija mūžīgs, līdz pārstāja tāds būt”.
Vērienīgā notikuma dalībnieku atlasi un tēmas izvēli par dažādu pārmaiņu un dzīves paātrinājuma izpausmēm noteica galvenā kuratore Katerina Grega. Biennālē apskatāmās mākslas uzdevums ir pētīt attiecības starp mākslu, sabiedrību un politiku, īpašu uzmanību pievēršot demokrātijai, cilvēktiesībām, krīzes aspektiem un mainīgajai globālajai pasaulei.
“Mēs apzināmies, ka uz mūsu iniciatīvu varētu raudzīties ar neuzticību, jo esam tomēr ienācēji,” stāstīja Katerina Grega. “Latvijā tas ir īpaši izteikti, jo šeit jūtama valodu prioritāšu problēma, ko raisa fakts, ka Latvijā ir daudz krieviski runājošu cilvēku.”
Pirms sākt darbu, biennāles komanda veikusi ļoti plašu pētījumu, lai izprastu pašreizējo gaisotni un noskaņojumu Latvijā. Daudz runāts gan ar latviešu akadēmiķiem, gan intelektuāļiem, gan vienkāršajiem iedzīvotājiem. Tāpat izveidojušās vairākas nozīmīgas sadarbības, tostarp ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru.
Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles komunikāciju vadītāja Inese Dābola skaidroja: “Šī biennāle daudz runā ne tikai par pagātni, bet lielākoties fokusējas uz tagadni un nākotni. It sevišķi runājot par pārmaiņām, kā mēs tās piedzīvojam, nepamanām, ka kaut kas mainās, līdz kamēr tas ir noticis. Tas ne tikai ikdienas dzīvē, kad ejot pa ielu, vienā brīdī konstatē, bet arī politiskā ziņā vai sociālā ziņā, jo sevišķi šobrīd, kad laiks ir tik ļoti paātrināts dēļ sociālajiem tīkliem.”
Pirms diviem gadiem Rīgas laikmetīgās mākslas biennāles dibinātāja un komisāre, Agnija Mirgorodska, izveidoja Rīgas biennāles fondu ar mērķi piedāvāt jaunu globālu platformu ārzemju un Baltijas māksliniekiem – radīt spēcīgu laikmetīgās mākslas izglītības programmu Latvijā un stiprināt radošu sadarbību starp Baltijas reģionu un visu pasauli.
“Biennāles galvenais mērķis ir izmainīt pieņēmumus un viedokļus, un cilvēku skatījumu uz laikmetīgo mākslu,” uzsvēra Mirgorodska. “Mēs rādām starpdisciplinārus darbus, kuros apvienota zinātne, tehnoloģijas, dažādi cilvēku psiholoģiskie stāvokļi. Ticu, ka šeit katrs atradīs ko interesantu savai gaumei.”
Viņa arī apliecināja, ka lepojas ar to, ka rīko šo notikumu Rīgā un skaidroja, ka pasākumu vietas ar īpašu nolūku meklētas arī pilsētas perifērijās.
“Mēs ceram, ka apkaimju iedzīvotāji izstādes pamanīs un piedzīvos pārsteigumu, apmeklējot vietas, kur iepriekš nav bijuši,” noslēdza Mirgorodska.
Izvēlētas astoņas Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāles izstāžu norises vietas – sākot no Latvijas Universitātes bijušās Bioloģijas fakultātes un Kristapa Morberga rezidences Meierovica bulvārī un beidzot ar Andrejsalu, tekstilrūpnīcu “Boļševička” un mākslas staciju “Dubulti”. Pārstāvēti visi mākslas mediji – glezniecība, tēlniecība, instalācija, foto, video, filma, skaņa, pētniecība un pat nemateriālā prakse. Lielākā daļa darbu radīti speciāli biennālei.
Mākslinieks Kristaps Epners savam darbam par pamata tēmu izvēlējies draudzību, mīlestību, mieru, cita dzīves modeļa izvēli, arī vientulību, divu cilvēku draudzību un humānismu. Par pamatu mākslinieks ņēmis materiālu, kas filmēts 70.gados un izveidojis savu stāstu. Savu darbu viņš nosaucis “Aizmirst mani nevar”, un tas stāsta par kādu, kurš pats izvēlējās aizbraukt no Latvijas, 25 gadus dzīvoja Sibīrijā, bet nu atkal ir atgriezies.
Savukārt māksliniece Ieva Balode atklāja, ka viņas darbs ir tapis jau iepriekš, taču ticis turpināts. Biennālē viņas filma par Sīzifu pieredzēs pirmizrādi.
Biennāles atklāšanas pasākumi ar izstādēm, performancēm, koncertiem un lekcijām ilgs četras dienas un naktis, bet kopumā pirmā vērienīgā Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle notiks līdz 28.oktobrim.
