Izstādes atklāšana notiks ceturtdien, 2. decembrī, pulksten 18.00, kad māksliniece uzstāsies ar skaņas performanci un iepazīstinās ar eksperimentāliem mūzikas instrumentiem, kas ir šīs izstādes mākslas darbi. Izstādes klātienes atklāšanas performancē vietu skaits ir ierobežots, savukārt tiešsaistē atklāšanai varēs sekot līdzi "Zoom" platformā. Izstāde būs atvērta apmeklētājiem līdz 2022. gada 12. februārim. Vēlāk Silvijas Rozani atklāšanas performance būs pieejama RIXC imersīvajā platformā.
Skaņas izstāde sastāv no vairākiem metāliskiem objektiem un liela tamburīna. Objekti atskaņo "Pure Data" programmas radītas audio cilpas, kas liek objektiem rezonēt, pārvēršot tos par hibrīdiem elektro-akustiskiem instrumentiem. Izstāde ir interaktīva un īpaši izveidota interneta aplikācija dod iespēju galerijas apmeklētājiem izmantot savu balsi kā sava veida mūzikas instrumentu, ar kuru var mijiedarboties ar instalāciju. Izmantojot aplikāciju, apmeklētājs var kontrolēt audio instalāciju ar savu balsi – aplikācija nosaka, kādas emocijas ir saklausāmas balsī un savieno šīs emocijas ar instalāciju, kurā eksperimentālie mūzikas instrumenti ar algoritma palīdzību cenšas atdarināt tās pašas emocijas. Dialogs starp izstādes rīkiem un apmeklētājiem ir balstīts uz emociju fiksēšanas tehnoloģiju, ko reāllaikā realizē aplikācijā iestrādāts neironu tīkla modelis, kas sūta informāciju uz "Pure Data" programmu, lai radītu skaņu sintēzi.
Māksliniece mākslas darbu "Amotion" izstrādāja šogad RIXC Eiropas mediju mākslas rezidences "EMAP / EMARE" laikā. Rezidencē jaunie mūziķi Laima Ratniece-Miltiņa un Lauris Šmits ierakstīja klarnetes un vijoles spēli, lai "trenētu" mākslīgā intelekta emociju noteikšanas algoritmu un mācītu to atšķirt dažādas emocijas.
"Amotion" sapludina divus jēdzienus – emocijas un mākslīgo intelektu – un risina vairākus jautājumus: kā mākslinieki varētu radīt skaņdarbus, kas spētu aizsniegt auditoriju un līdz ar to iekarot viņu uzticību? Vai ir iespējams atstāt kādas specifiskas emociju pēdas skaņā un, tajā balstoties, izveidot dialogu starp izpildītāju un elektroniku? Vai emocijas ir atslēga laikmetīgās skaņu mākslas performanču apmeklētāju skaita palielināšanai? Vai tās varētu uzveikt sociālo nevienlīdzību, kas valda mūzikas producēšanas un patērēšanas praksē? Izstāde risina dialogu starp mūzikas instrumentiem un hibrīdajiem elektroakustiskajiem instrumentiem. Dialogs tiek risināts, salīdzinot producēto skaņu emocionālo saturu un uz emocijām balstītu modeli, kas ir fiksētas cilvēku un ne-cilvēku balsīs.
Silvija Rozani ir skaņu māksliniece, kas ir studējusi kompozīciju konservatorijā Udīnē (Itālijā) un Mozarteum Universitātē Zalcburgā (Austrijā). Viņa ir ieguvusi grādu elektroinženierijā un strādā ar koncertu elektroniku programmatūrām un skaņas analīzi. Silvija ir ieguvusi doktora grādu mūzikā (kompozīcijā) Goldsmiths, Londonas Universitātē, kur viņa pašlaik strādā kā asociētā profesore. Viņas kompozīcijas starptautiski ir izpildījuši tādi ansambļi kā "Neue Vocalsolisten", kā arī tādi solo mūziķi kā pianisti Ksenija Pestova un Anna Deriko (Xenia Pestova, Anna D'Errico). Silvija Rozani izpilda mūziku ar instrumentiem, kurus viņa izveido pati. Māksliniece nesen uzturējās rezidencē mākslas centrā ZKM, Vācijā, kur viņa radīja savu instalāciju "Priekšmetu internets" ("Internet of Things").
