Dzimusi Latvijā
Krievijas Tretjakova Valsts galerijas direktore Zelfira Tregulova ir dzimusi Rīgā un te nodzīvojusi 16 gadus. "Pēc skolas aizbraucu uz Maskavu stāties mākslas vēstures nodaļā, kur toreiz bija brīnišķīgs līmenis, tā arī paliku Maskavā, apprecējos, sāku strādāt," stāsta Tregulova.
Skolas laikā vecāki viņu bieži veduši uz Maskavu un Ļeņingradu un vadāja pa muzejiem. "Viņi ir no kino sfēras, strādāja Rīgas kinostudijā, tēvs operators, māte skaņu režisore, tāpēc es ar kinomākslu esmu saistīta kopš bērnības," viņa stāsta.
Taujāta, kas ir pats galvenais, kas cilvēkā pamodina mākslas pasaules uztveri, Tregulova norāda, ka jau agrā bērnībā jācenšās darīt visu, lai bērni nodarbotos ar mākslu, dziedātu, zīmētu un būvētu. Tāpat bērni ir jāved uz muzejiem.
"Pats galvenais, kas nepieciešams mūsdienās, neatkarīgi no tā, vai esat Latvijā vai Krievijā, vai citviet – tā ir brīvu, radošu cilvēku izglītošana.
Un nodarbošanās ar mākslu tam ļoti palīdz. To redzam pēc Tretjakova galerijas piemēra, kur šodien nāk milzum daudz cilvēku, šobrīd veidojot garas rindas uz Aivazovska izstādi," klāsta galerijas direktore.
Viņa norāda, ka cilvēkiem šodien ir ļoti nepieciešama māksla. "Biļete uz Tretjakova galeriju maksā divreiz lētāk nekā uz kinoseansu, nerunājot par teātriem vai nopietniem slavenu mūziķu koncertiem," atklāj Tregulova.
Tretjakova Valsts galerija šobrīd mēģina cilvēkus pievilināt pavadīt pēc iespējas vairāk laika muzejā, ne tikai rādot pastāvīgo ekspozīciju un izstādes, bet arī organizējot lekcijas, apaļo galdu diskusijas un koncertus. "Esam pirmais muzejs, kurš sācis sistemātiski rādīt kino, jo mums ir unikāls aprīkojums 16 un 36 mm filmu rādīšanai, un darām to bez maksas. Cenšamies darīt tā, lai cilvēki, atnākot uz muzeju, atrastu atelpu no ikdienas, lai varētu pārslēgties," stāsta Tregulova. Viņasprāt, saskare ar mākslu palīdz saglabāt sabiedrības psiholoģisko stabilitāti.
“Mecenāti un producenti. Vakar, šodien, rīt…”
Tregulova Rīgā uzstājas ar lekciju “Mecenāti un producenti. Vakar, šodien, rīt…”. Tajā viņa metīs laipu uz Tretjakova galerijas izveides vēsturi un kopsakarībām mūsdienās. Lekcijas tēma viņai ir tuva, jo savulaik uz Krievu baleta sezonu simtgadi uztaisījusi lielu izstādi Montekarlo. "Es pat nedomāju, ka kādreiz kļūšu par tās direktori," viņa piebilst.
Tagad, pusotru gadu jau vadot Tretjakova galeriju, Tregulova saprotot, ka Krievijā pirms 150 gadiem radās patiesi unikāla situācija, kad tirgoņi, kuru vectēvi bija zemnieki, apzinājās brīvības un brīvas iniciatīvas nozīmi, sāka darīt to, kas patiesībā bija jādara Krievijas valstij un caram.
"No kolekcijas veidošanas pirmā mirkļa Pāvels Tretjakovs uzstādīja sev neticamu uzdevumu – radīt visiem pieejamu nacionālu krievu mākslas muzeju, kāda līdz tam valstī nebija.
Un tikai pēc 40 gadiem, kad Tretjakovs iegādājās pirmās gleznas, tika atvērts imperatora Aleksandra Trešā muzejs, kurš kļuva par Krievijas Valsts mākslas muzeju, kas izveidots pēc cariskās ģimenes iniciatīvas," stāsta Tregulova.
Visa Tretjakova galerijas vēsture ir privātās iniciatīvas vēsture, kas virzīta uz visas valsts svarīgāko uzdevumu – cilvēku apgaismību, viņu gaumes līmeņa paaugstināšanu. "Tretjakovs sev uzstādīja lielus, sociāli nozīmīgus mērķus - padarīt mākslu pieejamu tautai un ar tās palīdzību izglītot sabiedrību," saka muzeja vadītāja.
Pašlaik muzejs cenšas strādāt pie Tretjakova sākotnējām iecerēm, ka muzejs daudziem nesīs labumu un visiem labpatiku: "Un mēs tieši šobrīd cenšamies strādāt pēc Tretjakova vēlmēm, kas skan neticami mūsdienīgi, jo māksla ir ļoti svarīgs mūsdienu dzīves elements, absolūti tīru emociju avots, kuru šobrīd cilvēkiem tā pietrūkst."
Tāpat viens no muzeja uzdevumiem mūsdienās ir atbalstīt tos, kas kolekcionē laikmetīgo mākslu, jo saprot, ka laikmetīgā māksla ir jāapkopo. Arī Tretjakovs kolekcionēja tieši laikmetīgo, sava laika mākslu. "Tie ir cilvēki, kurus vēlamies sapulcēt ap Tretjakova galeriju, tāpēc veicam rekonstrukciju ēkā, kurā dzimis Tretjakovs, kur būs memoriālais muzejs, vienlaikus pārvēršot to par mākslas kolekcionāru klubu," stāsta Tregulova.
