"Manos darbos ir visneiedomājamākie dvēseles stāvokļi, kuros komentēju cilvēkus un situācijas. Savā izteiksmē tā drīzāk ir dzeja, nevis proza, jo strādājot es atslēdzos no pragmatiskiem uzdevumiem un sekoju zemapziņai," saka Māris Čačka.
""Neirotaciņas" ir liriski stilizēts jēdziens no neirozinātnes vārdnīcas, kas veido saikni starp Māra Čačkas tēliem un laikmetīgajiem izaicinājumiem – neaptveramo informācijas plūsmu. Mūsu senās smadzenes, kas mūs cilvēciskoja, pateicoties tieksmei uztvert arī "nesvarīgo", turpina to darīt mūsdienās, taču tehnoloģiju laikmetā informācijas plūsma kļūst nesamērīga un tā "izsvaida" mūsu prātu.
Māris Čačka būtībā veido portretus un veltījumus teritorijā starp glezniecību un grafiku, taču forma nav figurāla un pat ne abstrakta.
Viņš instinktīvi satver izkliedēto "vielu", bet nelipina no tās cilvēku vai simbolu, viņš paliek pie tā, kas "sabiezējis" tikai tik daudz, lai uz audekla vai papīra veidotos redzami nospiedumi. Māra Čačkas darbos ir cits ātrums – formas paškustība šķiet daudz straujāka nekā reālismā un abstrakcijā," stāsta izstādes kuratore Inga Šteimane.
Ekspozīcijai ir divas daļas – glezniecība un grafika, bet pats autors pieļauj, ka visi viņa darbi aktualizē grafiku: "Pirms kāda laika es gribēju visus savus darbus definēt kā grafiku. Arī tos, kas ir uz audekla, jo, tos veidojot, izmantoju paņēmienus, kurus var attiecināt uz grafiku, piemēram, monotipiju, gludspiedumu un citus. Taču es izmantoju arī apzināti tehniski "nepareizo", piemēram, slapju uz slapja vai izslīdējumus."
Lielajā zālē būs eksponēti akrila slāņos veidotie darbi uz audekla, bet mazajā zālē – kongrīva iespiedums uz papīra. Izstādē būs aplūkojami kopumā pāri par sešdesmit darbu.
Izstāde būs aplūkojama no 18. februāra līdz 7. aprīlim.
Par mākslinieku
Māris Čačka ir dzimis 1976. gadā Varakļānos. Ieguvis Mākslas maģistra grādu (2011) un pedagoģijas zinātņu doktora grādu (2009) Daugavpils Universitātē. Kopš 2020. gada – "Daugavpils Marka Rotko mākslas centra" vadītājs, pirms tam programmu direktors (2013–2020). Daugavpils Universitātes Mākslu katedras vadītājs (2006–2010) un programmas "Datordizains" direktors (2004–2012). Vada Mākslu pedagogu apvienību (SIVIA) Daugavpilī. Ir "Grafikas kameras" biedrs. Savus darbus izstāda kopš 1997. gada Latvijā, Baltkrievijā, Lietuvā, Itālijā, Zviedrijā, Vācijā, Ukrainā un Polijā. Sarīkojis vairāk nekā desmit personālizstādes, tostarp "Nenoteiktie, noteiktie un pateiktie" Latgales kultūrvēstures muzejā Rēzeknē (2016), "Noteiktie un nenoteiktie dialogi" Mākslas stacijā "Dubulti" (2018), "Klātienes dialogi" Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā (2021).
