Rātsnamā skatāmās izstādes "Uzbekistānas maģija" autors Ališers Nazirovs dzimis, uzaudzis un kļuvis par mākslinieku slavenajā Rištānā, ko dēvē par galveno podniecības darbnīcu Vidusāzijā. Tikai šajā novadā tiek iegūts māls keramikai, un te aizvien saglabājušās senās mākslas tradīcijas un kā senāk – trauki vienlaikus ir gan mākslas darbi, gan sadzīves priekšmeti, ko nereti lieto un nodod vairākās paaudzēs, piemēram, uzbeku plova ēšanai vai tējas dzeršanai.
"Šis ir "Mevadom" – uzbeku valodā augļu trauks. Redziet, gan formas, gan krāsu ziņā tajā saskatāms dabas motīvs, bet otrā pusē, lūk, ir mans zīmogs, bet kājas kā pakavi simbolizē senlaikus, kad mūsu tauta bija klejotāji. Un jau tad bija keramika, tikai bez glazūras," stāsta mākslinieks.
"Tās tehnikas, ko viņi izmanto, ir ļoti interesantas priekš mums, jo tiek lietotas daudz šīs dabīgās izejvielas, akmeņi un augi, kuri apdedzinot veido glazūru
un patiesībā latviešu tautas mākslā nav tik izplatīts paņēmiens. Jāsaka arī, ka kompozicionālā ziņā tie motīvi un arī tonalitāte, kas tiek lietota šajos darbos, ir ļoti patīkama un pievilcīga," vērtē Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras vadītājs, profesors Dainis Lesiņš.
Gluži kā mums Jāņu laika tējas, tur meistariem ir tikai divas nedēļas gadā – īstais laiks savākt augus, ko izmantot unikālās krāsu glazūras veidošanai. Zīmējums un glazūra ir tas, kas savieno tradīciju ar katra mākslinieka individuālo rokrakstu un stilu. Bet, lai trauka skaistumu novērtētu, tas ne vien jāaplūko, bet arī jāpaņem rokā.
"Jūs aptaustot varat arī aizvērt acis, un jūs sajutīsiet, ka pat katra darba reljefs dod enerģijas lādiņu – jo tas ir dzīvs māls," uzsver Nazirovs.
Ekspozīciju papildina mākslinieces Jeļenas Ladikas stilizētu uzbeku tautastērpu kolekcijas, bet interesenti ceturtdienas, 23.augusta, pēcpusdienā Latvijas Mākslas akadēmijā varēja piedalīties Ališera Nazirova sniegtajā meistarklasē.
