Kultūras ziņas

Filmu veidotāji sacenšas par valsts finansējumu

Kultūras ziņas

Paziņoti Arhitektūras gada balvas pretendenti

Magdalēnas Abakanovičas mākslas Visums

Rīgā aplūkojama poļu tekstilmākslinieces un tēlnieces Magdalēnas Abakanovičas darbu retrospekcija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Uz Latviju atvesta unikāla izstāde, ko droši var saukt par pasaulslavenās poļu tekstilmākslinieces un tēlnieces Magdalēnas Abakanovičas darbu retrospekciju.

Latvijā šīs mākslinieces vārds pazīstams kopš Polijas tekstilmākslas izstādes 1969. gada ziemā Latvijas PSR Valsts Aizrobežu mākslas muzejā, kas tagad pazīstams kā mākslas muzejs “Rīgas birža”. Jau toreiz viņa uzdrošinājās atbrīvot tekstilmākslu no tradicionālās sienas plaknes, piešķirot tai trešo dimensiju.

No ceturtdienas par to varēs pārliecināties Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kur trešdienas vakarā atklāta izstāde “Magdalēnas Abakanovičas Visumā. Tekstils un tēlniecība”.

Cilvēks un viņa atbildības nasta visas cilvēces attīstības ceļā – tik lielus un nozīmīgus jautājumus savos mākslas darbos risina pasaulē atzītā poļu māksliniece Magdalēna Abakanoviča. Pirmoreiz Latvijā skatītājiem būs iespēja savām acīm iepazīt viņas daiļradi. Vecrīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, iekārtotā izstāde atklās Abakanovičas lielformāta tekstildarbus un skulptūras ideju Visumu.

“Tagad tas liekas pats par sevi saprotams un tur ir viņas problēma – ka viņi ir pārāk vienkāršoti, pārāk robusti un novatoriski toreiz, un tagad liekas, ka visi tā dara! Kur tad ir tas jaunais? Te ir jāatgādina, ka viņa bija tā, kas to iesāka, fantastiskie gobelēndarbi un telpiskā kompozīcijas, robustās figūras,” skaidroja izstādes kuratore Irēna Bužinska.

Bužinska norādīja – Abakanoviča nebija vienīgā, bet bija priekšgalā sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados zināmai kustībai, no kuras varētu pieminēt Jozefu Boisu vai Robertu Smitsonu. Tāpēc mūsdienu skatītājam, kurš ir pieradis pie daudzdažādām lietām, tiek piedāvāts pēkšņi atgriezties vēsturiskā periodā un paskatīties uz to, atceroties ka katrai lietai, katrai parādībai, procesam ir sākums un Abakanoviča ir procesa sākums pasaules līmenī.

Izcilā poļu meistare vienlīdz aktīvi strādāja gan tekstila un tēlniecības, gan glezniecības un zīmējuma jomā. Tomēr visnozīmīgākās reformas 20. gadsimta 60. gados viņa ieviesa tieši tekstilmākslā, atbrīvojot to no lietišķās dekorativitātes, mainot tekstila plastiskās iespējas, piešķirot audumam citu jēgu, radot unikālas telpiskās kompozīcijas – abakanus.

Kā pastāstīja izstādes kuratore Eulālija Domanovska, Polijas Tēlniecības centra Oroņsko direktore, Abakanoviča dzimusi 1930. gadā. Viņa bija senas aristokrātu dzimtas atvase un līdz desmit gadu vecumam dzīvoja pilī. Leģenda vēsta, ka viņa pārstāv senu tatāru dzimtu, jo uzvārds Abakanoviča nav ierasts poļiem, tas nāk no Austrumiem.

“Viņa ir viena no pasaulē zināmajām poļu māksliniecēm, ļoti populāra Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā, jo veidoja ekstraordināras skulpturālas instalācijas, arī skulptūras parkos un publiskā telpā. Piemēram, Čikāgā 2008. gadā viņa radīja milzu bronzas skulptūras kā pūli “Agora”. Viņa ir ne tikai labi zināma Rietumu pasaulē, bet arī Japānā, Dienvidkorejā un Austrālijā, kur viņa arī veidoja savu karjeru,” uzsvēra Domanovska.

Irēna Bužinska savukārt norādīja: “Tie ir cilvēka dzīves eksistenciāli jautājumu: atrast savu vietu dzīvē, atrast harmoniju pašam ar sevi, ar kolektīvu un justies atbildīgam par to, kas ir kopējais cilvēces attīstības process. Tas ir tas, ko viņa risina ar šiem itkā bezgalvainajiem tēliem, kam nav dzimuma, tas ir cilvēks vispār.”

"Sapņu izstāde," tā par sadarbību ar Polijas pusi, veidojot Magdalēnas Abakanovičas izstādi, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” teica Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska. "Tekstilmākslas speciālisti un latviešu mākslinieki, kas studējuši tekstilmākslu, noteikti viņu ziņa. Viņā bija tā, kas pārsteidza visu pasauli, piedaloties 1962. gadā leģendārajā Lozannas tekstilmākslas biennālē Šveicē."

“Abakanoviča ar zīmi, ka viņa ir tekstilmāksliniece nekad nav samierinājusies. Viņa ir pārkāpusi tekstilmākslas dekoratīvās robežas un vēlējusies izmantot tekstilu, sizalu, plastisko materiālu kā tēlniecību,” norādīja Baranovska. “Viņa nekad nav sevi ierobežojusi īsti ar dekoratīvi lietišķās mākslinieces vārdu.

Viņa vēlējās radīt mākslu, kas nav dekoratīva, bet emocionāli pārņem skatītāju, liek justu līdzi. Rada klātbūtnes sajūtu, kas ir arī panākts mūsu izstādē.

Tur ir maģiska noskaņa.”

Izstādes iekārtotājs Henriks Gacs, kas ir strādājis kopā ar Abakanoviču, veidojis izstādi Rīgā ar domu, kā savus darbus vēlētos redzēt pati māksliniece.

“Izstāde ir tāda, ka skatītājs šajā izstādē ir nevis vērotājs no ārpuses, bet it kā ieiet mākslas darbos, ir klātbūtnes efekts. Darbi ar savu lielo formātu, māksliniecisko spēku un suģestiju ir fantastiski pārliecinoši,” vērtēja Baranovska. “Tā ir pasaules klases izstāde un mēs ļoti lepojamies, ka varam parādīt to Rīgā.”

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

“Viņa ir ierakstījusi savu vārdu laikmetīgās mākslas vēsturē, būdama viena no nedaudzajām māksliniecēm sievietēm, kas " izgriezusi pogas vīriešiem",” uzskata Baranovska.

Māksliniece ir ļoti daudz ceļojusi, rīkojusi izstādes visā pasaulē un vienmēr interesējusies, vai tas, ko viņa saprot ar savu atbildību, ir tas, ko saprot citās tautās un kultūrās. Īpaši viņu uzrunāja primitīvās kultūras – Jaunzēlandē, Jaungvinejā, Austrālijas papuasi, šamaņu rituāli, kas ir Korejā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti