Kultūras Rondo

Alfrēda Kalniņa opera "Baņuta" atdzimst laikmetīgā veidolā

Kultūras Rondo

Apspriešanā pašlaik ir „Arhitektūras likums”. Ko jaunu tas noteiks un definēs?

Otrā Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle RIBOCA 2 Andrejsalā

RIBOCA2 kuratore: Pasaule, kurā šobrīd dzīvojam, ir agonijā

Viss reizē zied – ar šādu vadmotīvu šogad norisināsies otrā Rīgas Starptautiskā laikmetīgas mākslas biennāle, un viss reizē sāks ziedēt jau ceturtdien, 20. augustā, pulksten 12.00. Kā uzsver biennāles kuratore Rebeka Lamarša-Vadela, biennāle šogad veidota ar mērķi aicināt apdomāt, “ka mums kā cilvēkiem ir atbildība rast jaunus veidus, kā apdzīvot šo planētu.”

Tāpat kā pirmo, arī otro Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli rīko Rīgas biennāles fonds, un tā ir radīta, lai nodrošinātu jaunu starptautisku platformu ārvalstu un Baltijas valstu māksliniekiem, kā arī popularizētu laikmetīgo mākslu un raisītu māksliniecisko mijiedarību. Visi uzstādītie mērķi vēl pagaidām neieraugāmā formā vējojas pār Andrejsalas 20 hektāru lielo platību. Tieši šeit vienkop satiksies 65 individuālie biennāles dalībnieki un 9 mākslinieku grupas. Gandrīz trešdaļa no dalībniekiem ir no Baltijas valstīm, bet gandrīz 60% no kopējā dalībnieku skaita – no Baltijas jūras reģiona, ieskaitot Dāniju, Somiju, Poliju, Vāciju un citas, arī aizokeāna valstis.

Šīgada biennāles kuratore ir franču speciāliste Rebeka Lamarša-Vadela, fonda “Lafayette Anticipations” direktora vietniece un laikmetīgās mākslas centra “Palais de Tokyo” Parīzē līdzšinējā kuratore.

Kuratore norāda: "Biennāles projekta ideja ir aicināt padomāt par to, ka pasaule, kurā šobrīd dzīvojam, atrodas agonijas stāvoklī. Par to, ka mums kā cilvēkiem ir atbildība rast jaunus veidus, kā apdzīvot šo planētu – radīt solidārus sadarbības modeļus ar citām dzīvām būtnēm.”

“Šeit es runāju gan par cilvēkiem, gan par augiem un dzīvniekiem. Es domāju arī par dažādiem dabas ritmiem – piemēram, par to, kā mainās gadalaiki, laikapstākļi; visas šīs enerģijas un trajektorijas, kuras permanenti mūs ieskauj un būvē to ekosistēmu, kurā mēs dzīvojam,” turpina Rebeka Lamarša-Vadela.

“Tātad tā ir ideja par atjaunotni, kuru var panākt, ieklausoties tajās balsīs, kurās līdz šim nebijām ieklausījušies. Ļaut, lai tās mūs apbur, pat nohipnotizē.”

Tieši tādēļ Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle par savu mājvietu ir izvēlējusies Andrejsalu – vietu, kura ir tieši tāda, kāda šobrīd ir pati pasaule, skaidro kuratore.

“No vienas puses, tā ir vecā pasaule, kuru daudzi no mums pazīst ļoti labi – industriālā, pēc kapitālisma metodēm būvētā padomju pieredze. Otra puse ir nākotnes pasaule, taču tā mums vēl kopīgi jāspēj nodefinēt un pēc tam arī iedzīvināt. Pie tam, atrodoties šajās laikmetu krustcelēs.

Priekš manis Andrejsalas izvēle bija ļoti svarīga, tāpēc, ka saprotu, ka tā ir nozīmīga teritorija pašiem rīdziniekiem. Un arī Latvijas un pat Baltijas iedzīvotājiem,” uzsver Lamarša-Vadela.

Kuratore atzīmē, ka Andrejsala patiesībā atrodas tikai desmit minūšu gājiena attālumā no Rīgas centra – to viņa pati pārbaudījusi, jo dzirdējusi viedokļus, ka teritorija atrodas ļoti tālu.

“Tālu tas ir cilvēku prātos, jo apkārtne lielākoties ir pamesta un ne jau visur tā arī ir pieejama. Tāpēc es ceru, ka tad, kad mēs gan pārnestā, gan tiešā nozīmē atvērsim Andrejsalas vārtus, cilvēkiem būs iespēja šo vietu atklāt no jauna un sākt iztēloties dažādus papildu scenārijus par to, kas tur varētu notikt nākotnē,” skaidro Lamarša-Vadela.

Andrejsalas teritorijā izvietotajos angāros un arī ārpus tiem vēl arvien notiek aktīva ekspozīciju iekārtošana. Amerikāņu māksliniece Bridžeta Polka gatavo performanci “Akmeņu un atlūzu balansēšana”, kura teju visas dienas garumā būs skatāma biennāles atklāšanas dienā šo ceturtdien. Māksliniece balansē gan ķieģeļus, gan akmeņus, gan dažādas būvmateriālu atlūzas, lai radītu īslaicīgas skulptūras, kuras kopā satur tikai trausla līdzsvara spēks. Šī ideja sasaucas arī ar biennāles kuratores Rebekas Lamaršas-Vadelas daļēji pieminēto nestabilitāti mūsdienu pasaulē.

Bridžeta Polka stāsta: "Andrejsalā es ierados pērnā augusta beigās, kad tikos ar biennāles veidotājiem un izpētīju šo teritoriju, lai saprastu, kādi materiāli šeit, sacīsim tā, “dzīvo”. Gribēju saprast, kuri no tiem mani uzrunā, ar ko es varētu turpināt strādāt.

Mani ļoti pārsteidza un aizrāva šo industriālo materiālu daudzveidība, jo tie stāsta par Rīgas un Latvijas vēsturi, par visām grūtībām, kuras laika gaitā ir caurvijušas jūsu pieredzi.

Jā, šie ir gruveši, taču mans mērķis ir izgatavot no tiem kaut ko skaistu, paturot prātā arī zināmu traģēdijas aspektu. Ar vārdiem ir grūti paskaidrot, kā izskatīsies mana darba rezultāts. Cilvēki to pilnībā saprot, tikai ieraugot klātienē.”

Tuvojoties Andrejsalu noslēdzošajam molam, gan biennāles apmeklētājiem, gan jebkuram garāmgājējam vismaz uz brīdi liks apstāties lietuviešu mākslinieku Linas Lapelītes un Manta Petraiša monumentālais projekts “Straumes”, kuru veido upes atzara baseinā iekārtoti aptuveni 465 kubikmetri priežu baļķu, kas citā izteiksmē nozīmē 15 divplatformu smagā auto kravas no Saldus apriņķa mežiem.

Kā uzsver Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles rīkotāji, pateicoties šim notikumam, Andrejsala paveras tik plaši, kā nekad agrāk, un, pateicoties daudzdaļīgajai izstādei, kas noformēta sadarbībā ar igauņu arhitektiem Lauru Linsi un Rolandu Rēmā, ļaus apmeklētājiem piekļūt līdz šim publiski nepieejamām vietām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti