Mākslinieku savienības vadītājs Igors Dobičins stāsta, ka Brasalonas teritorijā tiek integrēti mūziķi un visi aktīvi domājoši un dzīvojoši cilvēki, jo granīta tēlniecība, kurai sākotnēji teritorija izmantota, nav tas aktuālākais mākslas veids.
Brasalonā darbojas jaunie mākslinieki, kultūras un mākslas studenti. Viena no viņiem ir Alise Ziemule. Jautāta, ko viņa Brasalonā dara, Ziemule skaidro, ka visu – organizē un rok zemi, ja nepieciešams.
„Te vienkārši pilns ar cilvēkiem, tāpēc gribas vidi sakopt, lai uz kopējo vidi būtu prieks atnākt apēst pusdienas,” saka Ziemule, stāstot, ka lielums izgāztuves nokopts jau pirms viņas.
Brasalona iekļaujas alternatīvās kultūras un sabiedrības mijiedarbes tendencēs. Līdzīgi mākslas centram „Totaldobže” un kustībai „Free Riga”, tā atdzīvina pamestās teritorijas un eksperimentē, lai radītu ko jaunu.
Jaunais mākslinieks un mūziķis Miķelis Dobičins saka, ka Brasalonas vide var cilvēkus arī atbaidīt, jo tā ir nedaudz brutāla.
Noteikti atbaida cilvēkus, bet tajā ir arī savs šarms, ka tā ir tāda dabīga un neskarta,” skaidro jaunais mākslinieks. „Daudz iekšā kreativitātes, nav tas sterilais un stereotipa, kas bieži vien aiztur no ārpuses.”
Brasalonu vismaz pagaidām var dēvēt par savrupu un nezināmu radošo mītni. Tai piemīt jaunatklātu vietu noslēpumainība, alternatīvās kultūras un mākslas gars un vēlēšanās nojaukt robežu starp veco un jauno. Mākslas dienu darbus var aplūkot Brasalonā līdz jūnija beigām, bet Agitas Šteinbergas izstādi - līdz 13.jūlijam.
