Reportāža: «Saules sistēmas perspektīva» kopā ar izstādes kuratori Elitu Ansoni

Izstāžu zālē „Arsenāls” ceturtdien atklās izstādi „Saules sistēmas perspektīva”. Tajā apkopti Latvijas mākslinieku darbi, veltīti Visuma procesu izziņai. Tādu mūsu mākslā ir daudz un aptvertās tēmas ir daudzveidīgas, sākot no romantiskām mēnesnīcām un noslēdzot ar NASA uzņēmumu izmantošanu mākslas darbos.

Kopumā izstādē pārstāvēti 70 mākslinieki ar 160 dažādu žanru darbiem. „Iedziļinoties Latvijas mākslā, man nācās sastapties ar to, ka diezgan plašam mākslinieku lokam ir kosmoloģiska domāšana” - no šīs kuratores Elitas Ansones atziņas arī izauga ideja par izstādi, kura atklāj Latvijas mākslinieku domas par to, kā radies Visums un kā tas evolucionējis.

Daļai autoru vairāk raksturīga zinātniski racionāla ievirze, bet otrai daļai - vairāk reliģiski mistiska pieeja. „Tātad sākam mēs ar pasaules rašanos. Mūsdienās valda zinātniskais uzskats, ka Kosmoss, Visums ir radies Lielajā sprādzienā, un mākslas darbos patiešām ir attēlots Lielais sprādziens, to nav daudz, bet tie iezīmē šo te sākumu,” uzsver Ansone. „Tad parādās abstrakta mistērija par izplatījumu. Daudzas abstrakcijas ved cauri tādam kosmiskam skatījumam, kur ir gāzu un putekļu mākoņi. Abstrakcijās parādās tā matērija, kas kustas un dinamiski veidojas,” norāda Ansone.

Ar kosmiskajām abstrakcijām pārstāvēti Vija Celmiņš, Solveiga Vasiļjeva, Zenta Logina, Miķelis Fišers. Ir arī darbi, kas veltīti bezgalības tēmai un kosmoloģiskajai pasaules uzbūvei mandalā. Mandalu latviešu mākslā ir pārsteidzoši daudz, un to vidū īpaši interesanta šķiet 1978.gadā radītā Ilmāra Blumberga litogrāfija, kurā viņš latvisko ornamentu interpretējis kā Kosmosa pierakstu.

Viņš ir mēģinājis radīt latvisko mandalu. Tur viņš izmanto mūsu ģeometriskos ornamentus, un tur tās latviešu zīmes ir interpretētas no astroloģijas viedokļa. Tas ir tā fenomenāli, jo atspoguļo to, kā pirms 30 gadiem Latvijā radās pirmā interese par astroloģiju. Šodien varbūt mēs par to pasmaidām, bet toreiz tas bija kaut kas tāds neizzināts, un Blumbergs, kā vienmēr, bija avangardā,” uzsver Ansone.

Ne mazāk interesanta sadaļa ir no 60. gadiem, kurā redzams, kā mākslā atainota tolaik tik aktuālā kosmosa iekarošanas tēma. Sākotnēji tai raksturīgs patoss, bet vēlāk tā transformējas zinātniskās fantastikas virzienā. „Runājot ar 70.gadu intelektuālās vides māksliniekiem, visi atzina, ka sarunas par kosmosu - tā patiešām ir bijusi ļoti aktuāla tēma. Arī tāda fantāziju tēmā,” stāsta kuratore.

80. gados, spēkā pieņemoties nacionālajai atmodai, kā sakrāla ziņojuma pieraksts tiek interpretēta Lielvārdes josta. Bet 90. gadus raksturo reliģiozitātes uzplūdi, kas mākslā savu attīstību iegūst Māra Subača un Aijas Zariņas darbos.

Pēdējā dekādē pārliecinoši sevi pieteikusi mākslas un zinātnes sintēze Voldemāra Johansona un Ginta Gabrāna darbos.

Parādījās tāds nosaukums kā „Molekulārā estētika”. Tas ir ļoti precīzs apzīmējums tam, kā mākslinieki šajās atomārajās struktūrās ierauga makroprocesu tēlus. To, ka Visums ir mazajā atomā iekodēts,” saka Ansone.

Kosmoloģiskā tēma vienmēr saistījusi arī mākslinieku Leonardu Laganovski. Viņš izstādē piedalās ar pavisam svaigi tapušu darbu, kurā iztēlojies, kāds varētu izskatīties ziņojums citām civilizācijām par šobrīd uz Zemes notiekošajiem procesiem. „Sakarā ar visiem šodienas notikumiem un īpaši ar to, ka mūsu „Lielais kaimiņš” atsakās no Rietumu attīstības ceļa, es te attēloju tādu plāksnīti, kur tas lielais kuģis „Krievija” lido prom no visiem pārējiem kontinentiem. Tas ir jauns aktuāls darbs, tajā ir arī visādas shēmas, lai katrs cilvēks varētu saprast to filozofisko jēgu, kāpēc tas tā notiek,” skaidro Laganovskis.

Izstādi „Saules sistēmas perspektīva” atklās ceturtdien, un izstāžu zālē „Arsenāls” tā būs apskatāma līdz janvāra vidum.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti