Pēdējos gadus Gabrāns darbojas robežjoslā starp mākslu un zinātni, un viņu galvenokārt interesē gaismas īpašības un izpausmes. Gabrāna jaunākajā personālizstādē „Fotosintēzes kapsula” akcentēta gaismas īpašā loma visos dzīvības procesos.
Autore ar Gintu Gabrānu tiekas, kad viņš darbus uz galeriju tikko atvedis un viss izstādes iekārtošanas darbs vēl tikai priekšā. Taču uzreiz uzmanību pievērš viens no izstādes objektiem - ūdens baseins, pilns ar zaļām aļģēm - ap kuru, kā izrādās, arī centrēsies visa izstādes ideja.
Mākslinieks baseinu ievietos izolētā, gaisu necaurlaidīgā telpā. Izstādes apmeklētāji pa koridoru caur dubultdurvīm šajā telpā varēs iekļūt, un tādējādi starp skatītāju un aļģēm notiks kāda ļoti būtiska mijiedarbība, saka Gints Gabrāns.
„Aļģēm augšanai ir nepieciešama ogļskābā gāze, ko cilvēks izelpo, savukārt fotosintēzes procesā aļģes ražo skābekli, kas vajadzīgs cilvēkam,” stāsta mākslinieks.
Telpā cikliski mainīsies gaisma - no baltās gaismas uz ultravioleto spektru, un, ja aļģes būs dzīvas, tad ultravioletajā gaismā tās fluoriscēs koši sarkanas. Jo vairāk būs skatītāju, kas piegādās aļģēm ogļskābo gāzi, jo tās vairosies, un sarkanā krāsa kļūs intensīvāka: „Tieši tā vajadzētu būt - ja skatītāji nāk, izelpo ogļskābo gāzi, tad aļģes labi jūtas un ir dzīvas, un viņas attiecīgi tajā ultravioletajā gaismā fluoriscē sarkanas. Tādējādi gaismas izpausme vēl vairāk ir pasvītrota tajā procesā”.
Izstādē būs aplūkojamas arī fotogrāfijas, kas atspoguļos procesu, kā mākslinieks pats mājās audzēja aļģes. Pagājušā gada rudenī tās viņam uzdāvināja hidrobioloģe Māra Pfeifere. Viss sākās ar vienu glāzi, līdz izvērtās par 100 litru baseinu.
„Tas nekādas īpašas rūpes no sākuma neprasa, kad ir jāpārlej divas glāzes, bet uz beigām, kad pēkšņi jāsadala simts glāzes, tad sajūt to darbu. Man viena no istabām, kas arī ir daļēji darbnīca, tika pārveidota par aļģu audzētavu. Tur bija vajadzīgas arī speciālas lampas… Es domāju, ka kaimiņi no pretējās ielas puses tagad būs priecīgi, ka beidzot tās tiks izslēgtas, jo, ja pa tumšo diennakts stundu nāk mājās, tad jau pa gabalu var redzēt, ka no tā loga spīd ārā spilgtā gaisma pa visu ielu,” stāsta mākslinieks.
Līdzās hermētiski noslēgtajai telpai ar aļģu koloniju izstādē varēs apskatīt vēl citus Ginta Gabrāna darbus, kuru veidošanā galvenā loma ir tieši gaismai un tās atstarošanas parādībām. Gaisma pēdējos gados ir mākslinieka īpašas intereses un apbrīnas objekts, un jaunais projekts tikai vēl vairāk apstiprinājis atziņu, par ko ikdienā nemaz neaizdomājamies, - ka gaisma ir gluži vai sinonīms dzīvībai: „Agrāk es to tik ļoti nebiju iedomājies, ka tā dzīvība rodas no gaismas, jo aļģes, vispār augi, tie ir vienīgie, kas prot paņemt enerģiju kaut kur no ārpuses, no tālas zvaigznes - Saules - un fotosintēzes procesā radīt pārtiku un energoresursus uz planētas Zeme. Jā - tas kļuva ļoti uzskatāms, ka gaisma rada dzīvību”.
Mākslas zinātnieks Vilnis Vējš raksturo Gintu Gabrānu kā izteikti oriģinālu mākslinieku, kurš darbojas ne tik pierastajā mākslas un zinātnes robežjoslā. Viņš savos darbos iegulda daudz izpētes, laika un enerģijas, un rezultāts vienmēr ir pārsteidzošs un intriģējošs: „Gints ir ārkārtīgi neparasts, jo viņa domu gaita ir tāda, kas vienkārši nevienam citam neienāktu pat prātā, un tas ir tas aizraujošākais. Gints paskatās uz it kā vienkāršiem jautājumiem no negaidīta redzes punkta un ierauga ko tādu, ko citi neredz. Un rezultātā piedāvā ne tikai mūsu lokālajai mākslas ainai, bet pat faktiski globāli jaunas idejas un risinājumus, kas ir interesanti arī pasaulē”.
Jaunākā Ginta Gabrāna personālizstāde „Fotosintēzes kapsula” no 7.februāra apskatāma galerijā „Māksla XO”, ļoti būtiska loma šajā izstādē būs arī skatītāju līdzdalībai, jo izstādes centrālais objekts veidots kā dzīva sistēma starp aļģēm un apmeklētājiem.
