Kultūra

Sākas Jūrmalas festivāls ar izcilu mūziķu piedalīšanos

Kultūra

Atklāj Jura Ģērmaņa izstādi «Sievietes un daba»

Mākslas centrā "Noass" atklās Rasas Šulcas personālizstādi "Parasomnija"

Rasas Šulcas personālizstāde «Parasomnija»

Mākslas centrā “Noass” 25.jūlijā atklās Rasas Šulcas personālizstādi “Parasomnija” jeb “Bezmiegs”. Izstādi veido darbu cikls – gleznas un video –, kas ataino cilvēka sajūtas starp sapni un nomodu, kas pašai māksliniecei reizēm mēdz būt ļoti īpašas un maģiskas.

Izstāde ir mazliet noslēpumaina un sirreāla, un šo atmosfēru vēl pastiprina peldošās galerijas “Noass” savdabīgā vide. Nokāpjot pa kāpnītēm uz peldošās galerijas apakšstāvu, uzreiz ir skaidrs, ka tieši šeit izstādei ir visatbilstošākā vieta. Pustumsā slīgstošās kuģa tilpnes ļoti labi sasaucas ar cilvēka noslēpumainajiem sapņu kambariem, par ko vēsta izstāde.

Ideja Rasai Šulcai izrietējusi no personiskās pieredzes, jo viņa ne vienu reizi vien piedzīvojusi maģiskus brīžus, kad naktī spēji pamostoties, pēkšņi sapratusi risinājumus sarežģītām situācijām vai arī redzējusi, kā jāglezno glezna vai kur atrodas kāda ilgi meklēta pazudusī manta.

Vairāk par to interesējoties, viņa atklājusi, ka šādi stāvokļi pazīstami arī daudziem citiem cilvēkiem, un, lai arī tam ir pavisam zinātnisks izskaidrojums, šis mirklis – pēc viņas domām – ir bezgala skaists un maģisks.

“Tā nav kaut kāda meditācija vai apzināta sevis ievešana transa stāvoklī; tas ir drīzāk skaists impulss, kam atliek ļauties, un tu pēkšņi saproti, kur ir pazudusi, piemēram, pase, ko tu esi mājās meklējusi divas nedēļas, vai varbūt kādam tas ir īpašs apskaidrības mirklis ar nodomu mainīt profesiju, vai kāds varbūt pēkšņi saprot, ka viņam ir jāapceļo Austrālija,” stāsta māksliniece. “Vienalga, kādi šie mirkļi būtu, mazāk īpaši vai nozīmīgi, man liekas, ka cilvēks šajos brīžos kļūst īpaši skaists. Tā ir kaut kāda vibrācija, ko es arī mēģinu savās gleznās uztvert.”

Izstāde izvietota četrās telpās. Pirmā telpa ir visgaišākā, bet līdz ar katru nākamo telpu kļūst aizvien tumšāks, tādējādi simbolizējot arvien dziļāku ieniršanu sapņu pasaulē, līdz tiek sasniegta pēdējā, pavisam tumšā telpa, kurā skatāms video darbs jeb, kā pati māksliniece to dēvē, – atdzīvinātā glezna.

Pirmo triju telpu saturu veido gan maza, gan liela formāta gleznas, kuru centrā ir dažādu sieviešu tēli, kas it kā izniruši no tumsas, it kā ir mēnesgaismas vai rīta ausmas izgaismoti un viņu basās kājas grimst zāles vai sūnu paklājā.

Šie tēli iemieso minēto īpašo sajūtu starp sapni un nomodu, ko māksliniece raksturo kā spēju un skaistu apskaidrības brīdi.

“Kāpēc sūnu paklājs, kāpēc zāle? Jo mēs taču it kā guļam gultā… Bet, protams, tā ir simboliska vide, tas ir tāds mūsu zemapziņas sūnu paklājs, jo es domāju, ka mūsos arī iekšā ir meži un purvi, un es domāju, ka sapnī tā ir tā vieta, kur mēs vislabāk varam atbrīvoties no praktisko darbu un ikdienas un pilsētas noslogojumiem,” pārdomās dalās māksliniece.

Daba kā svarīgs simbols bijusi klātesoša arī teju visā iepriekšējā Rasas Šulcas daiļradē, savus tēlus viņa bieži vien novieto meža ielokā – papardēs, kosās vai sūnās.

“Man liekas, ka daba ir viens no lielākajiem un jaudīgākajiem ieročiem, kas palīdz cilvēkam nonākt tuvāk kaut kam skaistam,” viņa skaidro.

Strādājot pie izstādes, Rasa Šulca plašāk izzinājusi dažādas cilvēku izpausmes, ko viņi spēj darīt starpzonā starp sapni un apzinātību, un atradusi dažādus pārsteidzošus piemērus, piemēram, amerikāņu komponists Dions Makgregors spējis sacerēt īpašus nakts dzejoļus.

Bet pašas Rasas Šulcas izjūtas par neparastajiem brīžiem, ko viņa piedzīvojusi starp sapni un nomodu, atspoguļotas viņas jaunajā personālizstādē “Parasomnija” vai “Bezmiegs”. Mākslas centrā “Noass” tā skatāma līdz septembra vidum.

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti