“Purvīša balvas 2021” ekspertu darba grupas vadītājai, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratorei un izstāžu zāles "Arsenāls" Radošās darbnīcas vadītājai Līnai Birzakai-Priekulei janvārī iesācies jau nākošais darba cēliens. Arī šogad pandēmijas dēļ darbs būs jo lielāks izaicinājums. Neskatoties uz to, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" Līna Birzaka-Priekule norāda, ka mākslas process nebūt nav apstājies. Mākslinieki radoši strādā arī krīzes apstākļos – gan pielāgojoties tiem, gan reaģējot uz tiem. Ekspertu grupas dalībnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis pēdējos gados vairāk darbojas akadēmiskajā laukā un uz Latvijas mākslas procesiem raugās no distancētas pozīcijas, mēģinot tos salikt pa zinātniskā izvērtējuma plauktiem. Būt daļai no mākslas norisēm, veicināt notikumus – tā bijusi vērtīga pārmaiņa.
Abi eksperti ir vienoti pārliecībā, ka sarunu un diskusiju process pagājušo divu gadu garumā bijis nozīmīgs ikvienam iesaistītajam. Andris Teikmanis piebilst: “Ikdienā nemaz nesanāk tik daudz runāt un domāt par mākslu. Ne velti jau pēc pirmās sarunas radās tāda ātra ideja, ka šīs ekspertu grupas sarunas būtu jāieraksta un jāpublicē kā daļa no mākslas norišu hronikas.” Ātrā ideja tapa īstenota. Ekspertu nomināciju pamatojumi ir publiski pieejami Purvīša balvas mājaslapas sadaļā “Ekspertu nominācijas”. Līna Birzaka-Priekule uzsver: “Formulēšana rakstiskā veidā noteikti piedod domai un sarunai satvaru. Tas ir ļoti būtiski. Uzrakstīt priekš sevis, priekš visiem, kas tad ir tas, kas šo nomināciju pamato.
Nevis aprakstīt, bet tiešām uzrakstīt, kas to pamato, kas ir tās kvalitātes šajā mākslas darbā un kādēļ to var virzīt tālāk jau uz balvu.”
Taujāti par to, cik viegli vai grūti nācās izvērtēšanas process divu gadu garumā, Andris Teikmanis stāsta, ka kopumā ieguldīts liels darbs, bet pats pārsteidzošākais bijis tas, ka pēdējās sēdes laikā izdevies neticami ātri vienoties. Līna Birzaka-Priekule piebalso, ka ekspertu grupa patiesi bijusi uz viena viļņa. Divu gadu laikā diskutēts par 53 trīs mākslas notikumiem. Nominācijām tika virzīti 18. Galu galā izdevies vienoties par astoņiem balvas kandidātiem, starp kuriem, kā norāda Andris Teikmanis, ir gan dažādu paaudžu mākslinieki, gan dažādas intences.
Īpaši izceļams fakts, ka šajā Purvīša balvas ciklā starp balvas finālistiem vairākums ir sievietes. Līna Birzaka-Priekule paskaidro, ka dzimums gan nav kritērijs, raugoties uz mākslu. “Pamatā skatījāmies uz labu mākslu, kur mēs redzam satura un formas vienotību, sabiedrībā aktuālu ideju atspoguļojumu, tradicionālas mākslas robežu pārkāpšanu.
Jā, šī ir pirmā Purvīša balva tās septiņu gadu finālu vēsturē, kur dominē sievietes.
Es domāju, ka to ir ļoti būtiski pieminēt,” uzsver ekspertu darba grupas vadītāja. Savukārt Andris Teikmanis izceļ harmoniju, kas pastāv mākslinieku pāros – savienojas pretstati, jiņ un jan. Nominantu vidū ir četri mākslinieku pāri.
Aizvadītā divu gadu cikla noslēdzošajā posmā, ko nenoliedzami ietekmēja pandēmijas apstākļi, eksperti jo vairāk pievērsās pilsētvidei un digitālajai mākslai. Līna Birzaka-Priekule stāsta, ka digitālā māksla un mākslas notikumi pilsētvidē notikuši arī pirms pandēmijas, bet jaunie apstākļi tomēr veicinājuši uzsvaru maiņu.
Eksperti ir vienisprātis, ka “Purvīša balvas 2021” nominantu darbu izstāde būs ļoti daudzveidīga un īpaša. Vērojama ne tikai formu dažādība, bet arī satura – tēmu loks plešas no ekoloģiskās krīzes līdz institucionālai kritikai.
Balvas kandidātu darbu izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē būs skatāma no 2021. gada 4. jūnija. "Purvīša balvas 2021" laureāts tiks paziņots 11. jūnijā.
Balvas par mūža ieguldījumu saņēmēja šogad ir gleznotāja Maija Tabaka. Mūža balvas saņēmēju nosaukšana gan nav tās pašas “Purvīša balvas 2021” ekspertu grupas uzdevums. Katrā ziņā eksperti pilnībā piekrīt, ka Maija Tabaka ir pelnījusi šo balvu, un izsaka cerību, ka stipendija varētu rosināt viņas radošo ceļu turpināšanos.
"Purvīša balvas 2021" kandidāti
- Skuja Braden – par izstādi “Samsāra”, īpaši izceļot izstādes centrālo daļu “Ilgas altāris”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
- Valdis Celms – par kinētiskajām skulptūrām “Dzīvības ritmi” un “Pozitrons” otrās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles izstādē “Viss reizē zied”.
- Krista un Reinis Dzudzilo – par darbu “ZRwhdZ” "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā.
- Kaspars Groševs – par multimediālo instalāciju “Cita istaba”, kas bija skatāma mākslas festivālā “Cēsis 2020”.
- Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola – par projektu “Mākslinieku krīzes centrs” divu gadu periodā galerijā “Low” un "kim? laikmetīgās mākslas centrā.
- Rasa un Raitis Šmiti – par darbu “Atmosfēriskais mežs” (2017–2020) mākslas un mediju centra “ZKM” Karlsrūē (Vācija) organizētajā izstādē “Kritiskās zonas – Zemes politikas observatorijas”.
- Aija Zariņa – par personālizstādi “Mosties, mosties reiz, svabadais gars” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Kupola zālē.
- Amanda Ziemele – par personālizstādi “Kvantu matu implanti” "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā.
