«Purvīša balvas 2015» kandidāts Henrijs Preiss

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Mākslinieks Henrijs Preiss „Purvīša balvai 2015” izvirzīts par izstādi „Artefakti”, kas izstāžu zālē „Arsenāls” bija skatāma 2013.gada pavasarī. Izstāde bija reta iespēja viņa darbus redzēt Latvijā, jo Henrijs Preiss jau vairāk nekā 10 gadus dzīvo un strādā ārzemēs. Šobrīd viņa dzīvesvieta ir Amerikā, kur līdzās gleznošanai viņš strādā arī par pasniedzēju Čikāgas universitātē.

Henrija Preisa darbi iezīmīgi ar oriģinālu rokrakstu. Mākslas zinātnieki tos dēvē par sakrālās ģeometrijas kompozīcijām, kurās redzami Kabalas, mandalu, brīvmūrnieku simboli, kā arī vēl citas zīmes.

Henrijs Preiss Latvijas Mākslas akadēmijā 90.gadu nogalē studēja scenogrāfiju, bet maģistra grādu scenogrāfijā ieguva jau ārzemēs – Centrālajā Svētā Mārtina skolā Londonā, kur pēc tam arī palika dzīvot un strādāt un pievērsās glezniecībai.

Panākumi bija ļoti labi. 2009. gadā Henrijs Preiss kļuva par pirmo latviešu mākslinieku, kura darbi izstādīti prestižajā Londonas Vaitčapelas galerijā. Gadu vēlāk viņu iekļāva 50 labāko angļu mākslinieku sarakstā un pēc tam viņa darbus eksponēja slavenajā Sači galerijā. Izstādi aplūkoja vairāk nekā 200 000 cilvēku un rezultātā četrus Preisa darbus galerija arī iegādājās savai kolekcijai, kas ir ļoti veiksmīgs pavērsiens ikviena mākslinieka karjerā. 

Gleznu izstādes Preisam bijušas arī ārpus Eiropas, Korejā, Amerikā un vēl citviet pasaulē. Šobrīd mākslinieks ar ģimeni dzīvo Amerikā, Čikāgā, viņa pamatnodarbošanās joprojām ir glezniecība, bet viņš strādā arī par pasniedzēju Čikāgas universitātē, kur scenogrāfiem un kostīmu māksliniekiem pasniedz zīmēšanu.

Purvīša balvai viņš izvirzīts par izstādi „Artefakti”, kas Rīgā, izstāžu zālē „Arsenāls” notika 2013.gada pavasarī. Izstāde bija noorganizēta ar Mūsdienu mākslas centra atbalstu.

Centra pārstāvis Māris Vītols viņa darbus raksturo kā ļoti oriģinālus. Tās ir savdabīgas sakrālās ģeometrijas kompozīcijas, piesātinātas ar simboliem, un skatītājam atvēlēta gluži vai arheologa loma, izrakties cauri daudzajiem slāņiem, lai ieraudzītu būtisko un atklātu kādu svarīgu vispārcilvēcisku kodu.

„Mēs redzam, ka māksliniekiem ir izdevies, pētot pasaules kultūras vēsturi, pētot dažādu pasaules tautu kultūras mantojumu, atrast tādu simbolu sistēmu, kur šie simboli ir izturējuši laika pārbaudi, kur tie atkārtojas šajās kultūrās tūkstošiem gadu un nevis atšķir šīs kultūrtautas, bet apvieno,” stāsta Māris Vītols. „Varbūt tas ir iemesls, kāpēc tik dažādās pasaules valstīs Henrija Preisa māksla uzrunā skatītāju.”

Izstādes „Artefakti” kuratore Elita Ansone Henrija Preisa darbus salīdzina ar savdabīgām mandalām, kas ietiecas Kosmosa struktūras noslēpumos… dažbrīd pat šķiet, ka darbos it kā shematiski būtu uzrasēts Kosmoss un visas tā likumsakarības.

„Viņš strādā ar simboliem, kas nāk no brīvmūrnieku heraldikas. Tas tur ir atsauces uz Kabalas un arī hermētisma noslēpumiem, teiksim tā,” skaidro Ansone. „Piemēram, jau agrīnākajās kompozīcijās, kas bija ļoti scenogrāfiski būvētas, viņš liek sānos divas Dāvida tempļa kolonnas. Dāvida templis ir pirmais templis Jeruzalemē desmitajā gadsimtā pirms mūsu ēras, ko iecerēja ķēniņš Dāvids, un šo templi būvēja brīvie amatnieki. Un tās Dāvida tempļa kolonnas ir simbols brīvmūrniecības aizsākumiem. Mēs zinām, ka brīvmūrnieku dzīves principus un simbolus apņem leģendāras un slēptas biedrības aura. Preisam ir arī vēl citi brīvmūrnieku simboli. Piemēram, Saule un Mēness, cirkulis. Tajā pašā laikā tur ir arī no Kabalas nākuši simboli, kas ietver domu, ka mikrokosmos ir būvēts pēc makrokosmosa parauga. Uz šiem pamatiem ir būvēti Preisa darbi.”

Henrija Preisa darbi gleznoti uz koka, izmantojot interesantu tehnisko paņēmienu, klājot vienu otram virsū dažādus slāņus.

„Viņš ir izstrādājis ļoti skaidri savu stilu, metodi un tehniku, kura ir patiešām atšķirīga no daudz kā cita, ko mēs redzam,” turpina Ansone. „Viņš taisa kolāžas. Būtībā tā nav glezniecība, jo tiek no kartona un citiem materiāliem grieztas ģeometriskas formas un līmētas viena otrai pāri un krāsotas. Veidojas tādas mandalas. Tās ir ļoti simetriskas tā kā zvaigznes.”

Pašu Purvīša balvai nominēto mākslinieku Henriju Preisu sazvanu Čikāgā, Latvijā todien ir agrs rīts, bet Amerikā teju pusnakts un Henrijs tikai nesen atgriezies no dienas gaitām mājās. Diemžēl lielā attāluma dēļ sarunu neizdodas tehniski kvalitatīvi ierakstīt, tādēļ radio ēterā iespējams atskaņot tikai vien mazus fragmentus no mākslinieka stāstītā. Uz Purvīša balvas pasniegšanas ceremoniju viņš ieradīsies Latvijā un uzsver, ka šī nominācija viņam ir liels pagodinājums.

„Zināmā mērā biju ļoti pārsteigts, kad mani izvirzīja uz pēdējo finālu,” saka mākslinieks. „Nebiju domājis, jo man īpaši liela saskare ar Latviju īpaši pēdējos gadus nav bijusi.”

Mākslinieks atzīst, ka pasaulē nemaz tik daudz šādu balvu nav.

„Balvas summa ir samērā nozīmīga. Tā ļauj strādāt un turpināt strādāt pie jauniem projektiem ar diezgan lieliem līdzekļiem un diezgan lielu brīvības sajūtu,” saka Preiss.

Jautāts, kur slēpjas atslēga tam, ka viņa darbi šķiet saistoši tik dažādu tautu un arī kultūru skatītājiem, mākslinieks skaidro, ka simboli strādā zemapziņā, tāpēc viņš cenšas tos „nepievilkt pie kādas ideoloģijas vai sistēmas”, bet mēģina „uztaisīt tos diezgan plaši pieejamus, neuzspiežot skatītājam nekādu vienu vadlīniju vai stāstu”.

Henrijs Preiss stāsta, ka viņam vienmēr ļoti interesanti uzklausīt skatītāju domas par viņa darbiem, un pārsteidzošā kārtā ļoti dažādu valstu un kultūru cilvēki šos darbu vēstījumus uztverot līdzīgi. Mākslinieks to skaidro ar kolektīvo zemapziņu vai atmiņu.

Henrijs Preiss prognozē, ka ar Ameriku būs saistīti vismaz vēl vairāki viņa dzīves gadi. Viņš kopā ar sievu – francūzieti Kamilu – tur audzina arī savus bērnus – septiņgadīgo meitu un dēlu, kuram ir četri gadi.

Mākslinieks pieļauj, ka pienāks laiks un viņš, pilnīgi iespējams, atgriezīsies Latvijā.

Tagad uz īsu brīdi Rīgā viņu varēs sastapt 20.februārī, kad notiks „Purvīša balvas 2015” pasniegšanas ceremonija un izstāžu zālē „Arsenāls” atklās arī visu astoņu kandidātu darbu izstādi.

Jau vēstīts, ka "Purvīša balvai 2015" izvirzīts Artūrs Riņķis, Ginters Krumholcs, Gints Gabrāns, Ģirts Muižnieks, Henrijs Preiss, Kaspars Teodors Brambergs, Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs (par kopdarbu), kā arī Miķelis Fišers.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti