Voldemārs Johansons nominēts balvai par videoinstalāciju “Slāpes” starptautiskā Jaunā teātra festivāla „Homo Novus” ietvaros bijušajā tekstilfabrikā "Boļševička".
“Autors mērķtiecīgi interesējas par skaņas, kā arī citu viļņu kustību dabā un, izejot no uzkrātajām zināšanām un prasmēm, rada monumentālu mākslas tēlu – okeāna vētras pieminekli. Meditatīvi noraugoties tajā, var labi sajust arī šausmu atblāzmu, kas vienā mirklī pārņemtu vērotāju, ja tas atrastos tiešā kontaktā ar dabisko, nevis mākslas valodā tulkoto stihiju," nominācijas pamatojumā norāda Aiga Dzalbe
"Johansona darbs ir novators, aktuāls, 21. gadsimta uztveres specifikai adekvāts mākslas vēsturē aprobētā žanra – marīnas risinājums ar trāpīgu un dziļu iedarbību. Tā jēga ir pārdzīvojums – stihijas sajūtas tvērums un ģenerēšana skatītājos (kuru dvēselēs, zināms, arī laiku pa laikam mēdz plosīties stihijas), savukārt lielākā veiksme – spēja atteikties no visa liekā," turpina Dzalbe. "Šāds tehnoloģiju laikmeta mākslas darba radīts pārdzīvojums nebūtu iespējams, ja tam trūktu izpildījuma perfekcijas, ko Johansona darbā nodrošinājuši operatori Andrejs Rudzāts un Māris Pilāts, kā arī skaņas redaktors Ernests Ansons.".
Gints Gabrāns izvirzīts balvai par personālizstādi – gaismas, skulptūru un 3D videoinstalāciju “Sešas galvas” mūsdienu kultūras foruma „Baltā nakts” ietvaros LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”.
“Gints Gabrāns vienai naktij bija mobilizējis iespaidīgus radošos un tehnoloģiskos resursus, vienotā telpas instalācijā rezumējot vairākus autorizētus mākslinieciskās izpētes virzienus, ar kuriem strādājis pēdējos gados: pašveidojošās formas “ne no kurienes”, objektu skenēšanu pa slāņiem (izmantota teātrī Maskavā), 3D efektus un skaņu instalāciju (līdzautors Toms Auniņš). Īpašais salikums atklāja pazīstamo tehnoloģiju jaunas tēlveides iespējas. Gabrāns droši ielauzies grūtajā laikmetīgās mākslas subžanrā “liels un efektīgs”, sasniedzot latviešu mākslā līdz šim neredzētu kvalitāti,” vērtē Vilnis Vējš.
Ievu Epneri žūrija balvai izvirzījusi par videodarbu “Piramīdas četras versijas” izstādē “Paradīze jaunam cilvēkam” Laikmetīgās mākslas centrā "kim?".
"Ievas Epneres izstāde atspoguļoja, cik dažādos veidos nesenā padomiskā pagātne var būt klātesoša šodienā. Māksliniecei bija ļoti pateicīgs izejmateriāls – pamesta bijusī padomju ogļrūpniecības pilsēta Piramīda, kas patiesībā atrodas Norvēģijai piederošā salā un kurā teju divdesmit gadus laiks ir iekonservējies. Šodienas mākslā man kā skatītājai pietrūkst spēcīgu stāstu, un šajā izstādē tas bija risināts gan caur dokumentālu, gan vizuāli telpisku pieeju, arhitektoniskām un instalācijas formām. Vienlaikus tā bija arī stāsta stāstīšana ar iztēles palīdzību – aicinot skatītāju daudz vairāk iztēloties nekā ieraudzīt,’’ izvēli pamato Ieva Astahovska.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja deviņus mākslas notikumus, tai skaitā: Miķeļa Fišera instalāciju „Kalnā kāpējs” Baltijas un Ziemeļeiropas laikmetīgās mākslas izstādē „Tālas noskaņas zilā vakarā” Mākslas festivāla “Cēsis 2015” ietvaros, Gļeba Panteļejeva izstādi “Latgales rapsodija” galerijā "Māksla XO", Ievas Kraules īsstāstu kolekciju „Arkādija”, Brigitas Zelčas-Aispures un Aijas Baumanes izstādi “Tīkama kultūra” Kaņepes kultūras centrā, Kristas Dzudzilo videodarbu “Skaidrība” fonda “Mākslai vajag telpu” Vasaras mājā, Vladimira Svetlova dokumentālu mūziklu "Atklāsmes fantomi" Laikmetīgās mākslas festivālā "Survival K(n)it".
No 2014. gada 8. decembra līdz 2016. gada decembrim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filosofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa un lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.
Jau vēstīts, ka Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”, bet ceturtā Purvīša balvu 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”.
