Kaspars Groševs un Evita Vasiļjeva par izstādi "Zilā līča māja"
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā, Mākslas festivālā "Cēsis 2022" (09.07.–14.08.2022.)
Nominācijas pamatojums: "Evitas Vasiļjevas un Kaspara Groševa izstāde "Zilā līča māja" sasaucas ar mākslinieku grupas NSRD darbību un viņu radīto "Aptuvenās mākslas manifestu". Tieši šī eklektiski radošā brīvība, katram no māksliniekiem darbojoties savā zonā (Vasiļjevai tēlniecībā un instalācijā un Groševam mūzikas, glezniecības un video laukā), reizēm pārplūstot, saplūstot vai nesaskaroties, ir kā svaiga gaisa malks, kas ieplūst un izplūst arī pa industriālās ēkas 2. stāva gaiši zilajiem aizkariem.
Groševs portretē savus laikabiedrus, radošo komūnu pārstāvjus, mēģinot noķert aiz rokas šo brīdi, kas nepastāvēs mūžīgi, varbūt tikai viņa glezniecībā. Evitas Vasiļjevas arhitektoniskās betona smilšu pilis atrodas kaut kur pirms vai pēc to noārdīšanas vai primārās formas, mūžīgā procesā.
Kopumā tā ir viena no izvērstākajām un vērienīgākajām abu mākslinieku izstādēm Latvijā. Uzskatu, ka nomināciju pamato mākslinieku spēja atvērt un strādāt ar industriālo telpu, kur būtiskais rodas domapmaiņā, sadarbībā un vietējo radošo kopienu nebeidzamajā burbuļošanā," skaidro Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.
Laimdota Malle par instalāciju "OOZE"
Vagonu hallē Rīgā, Vagonu ielā 21 (29.09.–06.10.2022.)
Nominācijas pamatojums: "Izstādes ilgums un tapšanas process ir tikpat gaistošs kā trauslā papīra kārtojums daudzbalsīgo ēnu labirintos, kas vienlaicīgi ierobežoja ekspozīcijas pieredzēšanas iespējamību, taču arī kalpo par atgādinājumu negaidīt un neatlikt, par ko aizmirstam rutīnas maratonā. Tieši tāpēc šāda metajūtīguma materializācijas pieredzēšana kļūst par kaut ko ārkārtēju un patiesi īpašu, jo māksliniecei ir izdevies pavisam personisku dzīves pārmaiņu un skumju apzināšanos nodot iejūtīgā un it kā nejaušībā balstītā brīvā zīmējuma valodā. Sadrumstalotās materialitātes veselums paradoksāli kārtojas tās izzūdošajā dabā, kā maigo pirkstu galu pieskārieni nospriegotajām stīgām, kas aiz sevis atstāj gaistošu skaņu ainavu," stāsta mākslas zinātniece Antra Priede.
"Laimdota Malle ir radusi netriviāli laikmetīgu, koncepcijas un izpildījuma ziņā pārliecinošu atslēgu mākslā daudzveidīgi risinātajai eksistences trausluma un galīguma tēmai," papildina filozofs Igors Gubenko.
Kristaps Epners par darbu "Maslova"
Bijušajā Rīgas Biržas bankas ēkā, festivālā "Survival Kit 13" (03.09.–16.10.2022.)
Nominācijas pamatojums: "Kristapa Epnera darba pamatā ir ilgstoša pētniecība par vecticībnieku kopienu Maslovā, Latgalē. Apbrīnojama ir mākslinieka spēja piekļūt slēgtajai un aizmirstajai kopienai, kas pastāv kaut kur ļoti tālu no mūsu skatiena. Galarezultātu gribētos nodēvēt par video dzejoli, kurā autoram izdevies notvert pārlaicīguma sajūtu, kurā vienlīdz vērtīgs ir gan sakrālais mantojums, gan cilvēks, kas to tur vērtē.
Meža ielokā baznīca, kurā no ziemas sala un rudens mitruma paglābjas arī graudi, kļūst par sakrālu glābšanās salu no gadsimtiem ilgušās vajāšanas, aizspriedumiem un ceļu pie savas ticības. Par šo cieņpilno pietuvošanos tik sarežģītai tēmai, kas spēcīgi un skaudri rezonē ar šī brīža notikumiem pasaulē, ir arī nominācija," komentē mākslas zinātniece Līna Birzaka-Priekule.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 5 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:
- Luīzes Rukšānes izstāde "Kukuržņu ainava" Rīgas mākslas telpā (02.09.–16.10.2022.) un "Izstāde par iemīlēšanos" galerijā "LOOK" (04.–27.08.2022.);
- Kates Krolles un Reiņa Bērziņa instalācija "Lēna cūka dziļu sakni rok" kultūrtelpā "Tu jau zini, kur" (05.–17.07.2022.).
Eksperti 2021.– 2022. gadā
Laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada decembra beigām Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un "Kim?" Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība", piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu "Dziesma", sesto Purvīša balvu 2019. gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu "Dzīvo atmiņu jūra". Septīto Purvīša balvu 2021. gada jūnijā saņēma Amanda Ziemele par izstādi "Kvantu matu implanti".
