Purvīša balvai nominēta Evelīna Deičmane un Reinis Hofmanis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, Purvīša balvai izvirzīti divi autori: Evelīna Deičmane par izstādi "Dejorgāns / Tanzorgan" un Reinis Hofmanis par izstādi "Telpa Nr. 13 / Room No. 13", informēja balvas rīkotāji.

Par Evelīnas Deičmanes izstādi "Dejorgāns / Tanzorgan"

"Kim?" laikmetīgās mākslas centrā (04.11.2022.–31.01.2023.)

Nominācijas pamatojums: "Evelīnas Deičmanes izstādē kopā savijusies viņas personīgā pieredze, uzaugot mazā lauku ciematiņā 90. gados, kā arī ilgu gadu pētījums par "izdzīvošanas mākslu". Deičmane stāsta par skarbiem notikumiem caur savu ķermenisko pieredzi, bet pāri visam prieks par iespēju dzīvot un būt kustībā. Izstāde vienotā stāstījumā organiski ved apmeklētāju cauri ''Kim?'' sarežģītajām telpām. Tajā apvienojas gleznieciski, performatīvi, skaņu un objektu mākslas izteiksmes mediji, kas rada imersīvu pieredzi skatītājam, telpas burtiski iesūc un nelaiž vaļā. Ikkatrs no izteiksmes līdzekļiem rūpīgi izvēlēts un attēlo konkrētā objekta ideju. Uzskatu, ka nomināciju pamato Deičmanes spēja radīt vienlaikus intīmu un ievelkošu, kā arī eksistenciālu pieredzes telpu, varētu teikt, ka izstādei piemīt kas terapeitisks," skaidro Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Par Reiņa Hofmaņa izstādi "Telpa Nr. 13 / Room No. 13"

Galerijā "ISSP" (17.11.2022.–12.01.2023.)

Nominācijas pamatojums: "Izstāde studijas no/pa/apbružātu (ne)telpu interjeros, kuru šķietami necilā un pieklusinātā estētika atsedz autora vairāk par desmitgadi koptā rokraksta nianses. Kalkulēts, tomēr ne "stīvs" kadrējums, izkopts toņu paletes kārtojums un konceptuālā tematiskā savietojamība kā ar Hofmaņa individuālajiem mākslinieciskajiem meklējumiem, tā arī ar šodienas teritoriālajām un ar komunikāciju/as metaforām saistītajām aktualitātēm un problēmzonām. Kopā ņemot, tā vien šķiet, ka Hofmaņa izstāde – apzināti vai ne – tās nosaukumā ietverto nepāra un negāciju iekrāsoto 13-to skaitli pamanās padarīt vairāk cerīgu – ja ne "pieradina", tad vismaz "noapaļo" dzīvi apliecinošā virzienā," pamato "Kim?"laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule.

"Savā ziņā fotogrāfijās redzamās telpas ir neredzamas, uz tām nevar nokļūt pa centrālajām kāpnēm vai liftu, taču tās eksistē un ļoti personiski, jo nekritiskā cilvēka roka tās veidojusi, ļaujoties mirkļa vajadzībai. Tas rezultējas pārliecinošos attēlu labirintos, kas kā Nārnijas durvju atslēgas paver skatu uz apslēpto, bet ne mazāk patieso un aizraujošo. Reiņa Hofmaņa patiesā un cieņpilnā antropoloģiskā griba attiecībā uz dokumentēto realitāti neaizskar nevienu telpu, bet skrupulozi to apbrīno – no krokas tapešu atlokā, līdz ļoti nozīmīgam 1 cm diametra caurumam sienā, kas rada caurvēju," papildina mākslas zinātniece Antra Priede.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja trīs vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija arī latviešu mākslinieka, arhitekta Helvija Savicka un austriešu mākslinieces, arhitektes Jūlijas Obleitneres izstāde "Laikapstākļu modifikācijas institūts" galerijā "Mākslas XO" (29.09.–29.10.2022.).

"Purvīša balvas 2023" kandidāti tiks izziņoti 9. februārī īpašā pasākumā.

Eksperti 2021.– 2022. gadā

Laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada decembra beigām Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un "Kim?" Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.

Purvīša balva

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība", piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu "Dziesma", sesto Purvīša balvu 2019. gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu "Dzīvo atmiņu jūra". Septīto Purvīša balvu 2021. gada jūnijā saņēma Amanda Ziemele par izstādi "Kvantu matu implanti".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti