Purvīša balvai izvirza Kati Krolli, Antu Penci, Ivaru Grāvleju un Leonardu Laganovski

Zināmi "Purvīša balvai" 2016.gada trešajā ceturksnī izvirzītie mākslinieki. Ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2017.gada februārī, ir nominējusi četru mākslinieku - Kates Krolles, Antas Pences, Ivara Grāvleja un Leonarda Laganovska - darbus.

Kate Krolle izvirzīta balvai par izstādi "Es varētu būt citur" peldošajā mākslas centrā "Noass"

"Spēcīga, bagāta izstāde, kas nesagatavotus skatītājus mēdza pārbiedēt, jo tajā emocionāli dziļi, grafiski un tehnoloģiski smalki, turklāt vēl ar kinematogrāfisku / scenogrāfisku vietas izjūtu bija notverta un poētiski skaudri portretēta vientulības seja. Kate Krolle savā otrajā personālizstādē ne mazākajā mērā nekoķetēja ar vientulības ideju, tā vietā pēc neliela ievada caur zīmējumos fascinējoši attēlotiem akmeņiem (kristāliem) veda mūs lejup pa dzelzs kāpnēm, kur ūdens gāšanās kuģa tilpnē līdzās video (ar no ūdens iznirstošu roku) lika mūsu it kā pret dažādām bailēm trenētajiem, demokrātiski labticīgajiem prātiem atzīt, ka vienmēr ir vērts ieklausīties savos dzīvnieciskajos instinktos, īpaši, ja runa ir par nāves bailēm," stāsta mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.

"Daudzveidīgs, niansēm bagāts, komplicēts mākslas darbs, kas pārsteidz ar negaidītiem tehniskiem risinājumiem: temperatūras jutīgiem zīmējumiem, ūdens baseina ierīkošanu izstāžu telpā u.tml.," papildina mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa.

Anta Pence pretendē uz Purvīša balvu par izstādi “Mani meklē" RIXC galerijā

"Antas Pences instalācija nepretenciozā manierē dažādos medijos attēlo dabas un Visuma fragmentu abstrakcijas, kurās savienojas netverami poētiskais līmenis ar it kā zinātniski statistisku paņēmienu. Izstādē piedāvāti dažādi vizuālie veidi, kā gaisma iznirst no tumsas. Tie telpu apdzīvojuši harmoniskā kārtojumā, kas vienlaikus izdevies tik svaigs un neierasts, ka rada iespaidu, ka vērojam kaut ko patiesi jaunu mākslā. Izstāde, kas patiešām pārsteidza!" nomināciju pamato mākslas zinātņu doktore, LNMM 20.gs. 2.puses - 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas "Arsenāls" vadītāja Elita Ansone.

"Antai Pencei izdevies pārsteigt ar "vienkāršu" materiālu pārvēršanu suģestējošā poēzijā. Papīra caurspīdīgums, gaismas izlaušanās un, šķiet, arī sentiments jeb bērnības atmiņas par to koncentrēto uzmanību, kura parastas paslēpes pārvērš intensīvās vides studijās, kad nozīmīga kļūst katra nianse, katrs gaismas punktiņš telpā. Turpat arī krāsainās bildītes ar nesalasāmajiem parakstiem kā veltījums "kaut kam skaistam". Darbs, kas uzbūris mākslas darbu no tā dēvētajiem anonīmajiem materiāliem un tehnikām," papildina mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.

Ivars Grāvlejs izvirzīts balvai par izstādi “Nezināmā latviešu fotogrāfija" Latvijas Fotogrāfijas muzejā

"Izstādē eksponētas dažas fotogrāfijas un vairāki aizkustinoši stāsti, kuros ne vien apliecināta Ivara Grāvleja nerimstošā fantāzija un humora izjūta, bet klasiskās satīras žanra tradīcijās sarkastiski norādīts uz Latvijas mākslas vēstures, fotomākslas un fotogrāfu vides nacionālajām īpatnībām un arvien kultivētajiem mītiem. Komiskie, ar šķietami autentiskām fotogrāfijām ilustrētie stāsti kārtējo reizi apliecina Ivara Grāvleja neērto, bet noturīgo un vajadzīgo pozīciju Latvijas mākslas kopainā. Viņš, apzinīgi un nežēlojot savu reputāciju, pilda katrai veselīgai sabiedrībai nepieciešamā trikstera funkcijas, ar visai drastiskiem paņēmieniem satīriski apšaubot konvenciālo vērtību hierarhiju un asprātību izmantojot kā ieroci, lai pievērstu uzmanību parasti notušētām nebūšanām, trūkumiem un liekulībai," nomināciju pamato Aiga Dzalbe.

"Kā motivāciju savām aktivitātēm, tostarp izstādei Latvijas Fotogrāfijas muzejā Ivars Grāvlejs min "satraucoši lielu garlaicību". Par pamatu ņemot FAMU akadēmijā aizstāvēto maģistra darbu, viņš izstādes formātā izklāsta Latvijas fotogrāfijas īso kursu, brīvi interpretējot vēsturi un iekļaujot tajā fiktīvas personālijas, kas pārstāv dažādus laikmetus un lielākoties izceļas ar uzmanības vērtu, novatorisku māksliniecisko praksi. Intelektuāla spēle, kurā pievērsta uzmanība mākslas vēstures rakstīšanas tradīcijām, asprātība interpretācijas formā, faktos balstītu materiālu sakausējot ar fantāziju, un bezkaunība, naratīvā iekļaujot kārtējās "tabu" tēmas, šeit savienotas lieliskās proporcijās," papildina Daina Auziņa.

Leonards Laganovskis izvirzīts par personālizstādi "Atlants" Mūkusalas Mākslas salonā, īpaši izceļot zīmējumu sēriju "Liecinieki", Rīgas ielu sāgu un akvareļus

"Leonards Laganovskis kā savas mākslas saturu pasniedz absurdus pētījumus, bet viena no viņa iecienītākajām formām ir galanta akvarelēšana apgaismības gadsimtu tradīcijās. Laganovska mākslas lirisko varoni (stāstu stāstītāju) nereti sauc par postmodernu pīlīšu pūtēju, taču, iespējams, viņa fascinējošākais vaibsts ir līdzība ar melanholisku, pasaules kārtībā vīlušos 19. gadsimta vientuļnieku, kurš atklāj absurdo it visā," skaidro Inga Šteimane.

"Personālizstāde pārsteidza kā formā minimālistisks, idejiski lielisks, asprātīgs komentārs mūsu ikdienas gaitām - konkrētu notikumu kosmiska rezonanse. Leonarda Laganovska darbi ir dzirkstoši asprātīgi, sociāli kritiski un vienlaikus personiski ielīksmojoši," norāda Aiga Dzalbe.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja trīspadsmit mākslas notikumus, tai skaitā Ērika Apaļā personālizstādi "Le Cygne" galerijā "Alma", Džemmas Skulmes, Ojāra Ābola un mākslinieku apvienības "Klīga" kopizstādi "Klātbūtne" Rīgas Mākslas telpā, izceļot grupas "Klīga"- Līva Rutmane, Klāvs Upaciers, Inga Ģibiete - komentāru par Džemmas Skulmes un Ojāra Ābola mākslu - instalāciju "Kasi, kasi, kamēr izkasi", Artūra Virtmaņa instalāciju "Izgaist fantāzijā" laikmetīgās mākslas festivālā "Survival Kit 8" K.K. fon Stricka villā, tekstu grupas "Orbīta" objektu Actual Spacescape Mākslas festivālā "Cēsis 2016", Kates Krolles un Agneses Krivades performanci "Mala" "Survival Kit 8" laikmetīgās mākslas festivālā "Survival Kit 8" K.K. fon Stricka villā, Andas Lāces performanču ciklu "Iekšējā Es uzsprāgšana, seku savākšanas un neitralizēšanas varianti" Mūkusalas Mākslas salonā, Evas Vēveres videoinstalāciju "Inverse" izstādē "Omega 3" bijušajā Mostes sēklu šķirošanas fabrikā (Igaunija), Kristas Dzudzilo un Reiņa Dzudzilo instalāciju Respice Post Te. Hominem Te Memento [Kungu ielā 30.] Laikmetīgās tēlniecības festivāla "Tēlniecības kvadrinnāle. Rīga 2016. Konservatīvisms un liberālisms" ietvaros notikušajā izstādē "Būt labam".

Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas mākslas zinātņu doktore, LNMM 20. gs. 2. puses - 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas "Arsenāls" vadītāja, Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filosofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa un lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", bet ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt