Vēl šī gada novembra vidū kanclera padome un jurisdikcija Vācijā nāca klajā ar priekšlikumu slēgt darījumu ar Korneliusu Gurlitu, kurā vecajam vīram būtu jānodod valstij visi savi mantotie un rūpīgi glabātie mākslas darbi, savukārt prokuratūra atceltu pret viņu apsūdzību nodokļu nemaksāšanā un mākslas darbu apzinātā slēpšanā. Kā raksta „Sueddeutsche Zeitung", tas būtu bijis ļoti labs koncepts, kā noklusināt visai ieilgušo murdoņu ap Minhenes mākslas darbu atradumu arī starptautiskā līmenī. Tomēr šī ideja netiks realizēta, jo pats Gurlits laikrakstam „Der Spiegel" apgalvoja, ka brīvprātīgi neko neatdošot un arī Augsburgas prokuratūra šo plānu vēlāk noliedza.
Ja sākotnēji tika uzskatīts, ka Gurlits savā Minhenes dzīvoklī nelegāli uzglabājis miljoniem vērtus mākslas darbus, tad tagad arvien vairāk tiek apšaubīts, vai mākslas darbu atsavināšana no vecā vīra bija pamatota. Par nelegālu dīleri un līdz ar to nodokļu nemaksātāju viņu varētu uzskatīt tad, ja viņš būtu gadā pārdevis vismaz piecas no savām gleznām. Vienas gleznas pārdošana tikpat labi var tikt uzskatīta par privātu un par to nodokļi nav jāmaksā, raksta „Welt.de"
Atrasto mākslas darbu atpazīšanai ir nolīgta speciāla darba grupa, kurai ir dots uzdevums pēc iespējas īsākā laika periodā atpazīt potenciāli strīdīgos mākslas darbus, kas varētu būt tikuši atsavināti vai par smieklīgu naudu atpirkti piespiedu kārtā Trešā reiha laikā. Darba grupai ir izvēlēti desmit vietējie, kā arī ārvalstu eksperti , kuru vārdi plašākai sabiedrībai netiek atklāti. Ir zināms, ka jau pieteikušies vairāki potenciālie mākslas darbu īpašnieki vai to mantinieki.
Pa to laiku Augsburgas prokuratūra publicē arvien vairāk atrasto darbu eksemplārus interneta tiešsaistes tīklā „lostart.de". Patlaban tur var atrast jau 219 eksemplārus, kuri tikuši atzīti kā apšaubāmas izcelsmes. To vidū ir Pola Sezāna, Edgara Degā, Albrehta Dīrera un Pablo Pikaso zīmējumi, akvareļi un grafikas darbi. Tuvākā laikā plānots publiskai apskatei nodot arvien vairāk atrasto darbu.
Kā iepriekš ziņots, 2012.gada pavasarī 80 gadus vecā Korneliusa Gurlita dzīvoklī Minhenē Vācijas varas iestādes konfiscējušas vairāk nekā 1400 slavenu autoru mākslas darbu. Pastāv aizdomas, ka 593 no tiem ir savulaik nacistu atsavināti, 384 mākslas darbi varētu būt pieskaitāmi grupai, kurus nacionālsociālisti atzinuši par deģenerētu mākslu un atsavinājuši muzejiem. Aptuveni 400 darbi varētu būt no Korneliusa tēva privātās kolekcijas, kas Hitlera laikā bijis nacistu nolīgts mākslas iepircējs. Komplicēto uzdevumu konstatēt mākslas darbu izcelsmi un atrast to patiesos īpašniekus uzņēmusies Augsburgas ģenerālprokuratūra Vācijā.
