Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Elīnu Kolāti

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Viktoriju Gribusti

Intervija ar Ievu Astahovsku un Pēteri Krilovu

Prezentēs «Vizionāro struktūru» katalogu un Krilova filmas speciālizlaidumu

Galerijā „Noass” uz AB dambja 27. maijā plkst. 19 notiks rakstu krājuma un kataloga „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” un DVD dubultdiska „Klucis. Nepareizais latvietis” speciālizlaiduma atvēršanas svētki.

Pasākumā uzstāsies eksperimentālās mūzikas pārstāvis Toms Auniņš, kurš ir mūzikas autors Ginta Gabrāna izstādes darbam „Ne no kurienes”,  un "Gas of Latvia" (Andris Indāns), kas veidojis audio pavadījumu īsfilmai „Vizionārās struktūras”. Īpašu steampunk performances programmu sagatavojis mākslinieks Artūrs Riņķis.

Rakstu krājuma, kataloga un dubultdiska atvēršanas svētki noslēdz vairāku gadu garumā īstenotos Latvijas avangarda mākslai veltītos projektus: izstādi „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” un Vides filmu studijas (VFS) producētās filmas par Gustavu Kluci izdošanu astoņu valodu versijās ar bagātīgu papildmateriālu klāstu mākslas, kino un vēstures interesentiem. Pētera Krilova dokumentālajā filmā “Klucis. Nepareizais latvietis” mākslinieka pretrunīgais liktenis tiek atklāts stāstā par mīlestību un attiecībām ar varu. Izdevumā iekļauta grāmata angļu valodā ar filmas scenārija versijām un starptautisku mākslas ekspertu esejām.

Savukārt rakstu krājums un katalogs „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam”, ko latviešu un angļu valodās izdevis Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC), sniedz ieskatu septiņu Latvijas mākslinieku – Kārļa Johansona, Gustava Kluča, Valda Celma, Jāņa Krieva, Artūra Riņķa, kā arī Ginta Gabrāna un Voldemāra Johansona – radošajā darbībā.

Izdevuma sastādītāja un redaktore ir mākslas zinātniece, izstādes kuratore Ieva Astahovska, dizainu veidojusi studija „Rijada”. Līdzās plašam vizuālam un informatīvam ieskatam mākslinieku darbībā lasāmas arī pētnieku esejas, kas iepazīstina ar viņu radošo darbību sava laikmeta un ģeopolitisko norišu kontekstā. Ivetas Derkusovas eseja par Gustava Kluča darbības nozīmi agrīnā padomju avangarda kontekstā izceļ kustības un dinamikas meklējumus viņa fotomontāžās, konstrukcijās un aģitstendu modeļos. Jura Sila eseja izseko iespējamajiem ideju avotiem Kārļa Johansona konstrukcijām, kas pēc vairākām desmitgadēm kā spriegumintegritātes struktūras tika atzītas kā globāli novatorisks izgudrojums un pasauli pārsteidza, piemēram, amerikāņu dizainera–vizionāra Bakminstera Fulera ģeodēzisko kupolu konstruktīvajos principos. Kataloga materiālu teorētisko klāstu par 20. gadsimta sākuma avangarda mākslas norisēm papildina mākslas zinātnieces Aijas Brasliņas enciklopēdisks apskats par šī perioda Latvijas avangarda mākslu un tās saitēm ar Eiropas mākslas vidi.

Valda Celma, Jāņa Krieva un Artūra Riņķa kinētiskie objekti, vides instalācijas, vizionārie priekšlikumi un t.s. gaismas glezniecība analizēti pētnieku Deivida Kroulija, Margaretas Tillbergas un Ilianas Veinbergas esejās par 70. gadu Latvijas novatorisko dizainu, kinētisko un vides mākslu saistībā ar padomju modernizācijas un to pavadošās “tehniskās estētikas” diskursu. Ginta Gabrāna un Voldemāra Johansona darbības interpretācijai pievēršas Domeniko Kvaranta un Ainārs Kamoliņš, tos skatot mākslas un zinātnes sistēmu mijattiecībās. Visu trīs paaudžu vizionārisma kompleksitāti analizē filozofs Jānis Taurens – kā 20. gadsimta sākuma avangarda radikālās idejas savienojās ar totalitāro politisko realitāti, kā 70. gadu eksperimenti sadzīvoja ar padomju varas instrumentālo racionalitāti, kā 21. gadsimta mākslas un zinātnes attiecības svārstās starp māksliniecisku izpēti un zinātnes estetizāciju.

Rakstu krājums un katalogs ir tapis kā kontekstuāls materiāls izstādei, kurā iezīmēta avangarda mākslas attīstība 20. un 21. gadsimtā trīs atšķirīgu paaudžu mākslinieku darbos, no konstruktīvisma līdz mākslas un zinātnes sinerģijas eksperimentiem.

Jau vēstīts, ka šī izstāde pērn no 3. jūlija līdz 6. augustam bija skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas „Rīga 2014” ietvaros un 2015. gadā no 12. februāra līdz pat maija beigām aplūkojama mākslu centrā "Bozar" Briselē, kā viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas pasākumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt