Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Mākslas darbu fotogrāfijas 19. gadsimtā

Māras un Eduarda Generu porcelāna izstāde

Porcelāna muzejs aicina uz Māras un Eduarda Generu izstādi «Kā dziesmā»

No 12. jūlija līdz 21. augustam Rīgas Porcelāna muzejā būs apskatāma Māras Generes un Eduarda Genera izstāde “Kā dziesmā”.

Abiem māksliniekiem vienmēr bijušas tuvas poētiska rakstura sižetiskas kompozīcijas, kam ierosme gūta dabā un folklorā – tautasdziesmās, pasakās, teikās un nostāstos – kur izteiksmes formas var būt bezgalīgas. Izstādē mākslinieki mūs priecēs ar tautiskas tematikas darbiem, kuru stilistiskās noskaņas sakņojas pirmās Latvijas brīvvalsts laikos, Romāna Sutas un citu modernistu estētiskajā valodā – dekoratīva stilizācija un bagātīgi niansēta toņu gamma. Kompozīcijās nav domāta konkrēta vieta, laiks vai cilvēki. Tēli nāk no senatnes, pastāv šodien un aiziet nākotnē.

“Tā, manuprāt, ir ļoti augsta pilotāža. Protams, ir atsauces uz 20. gadsimta 30. gadiem, uz latviešu modernistiem un tieši Māras Generes darbos mēs redzam šo ģeometrisko ritmiku, simbolu un tēlu saspēli, laukuma kompozīcijas. Savukārt Eduardam Generam ir tāds ļoti virtuozs rokraksts,” darbus raksturo izstādes kuratore Ieva Nagliņa.

Mākslinieku pāris strādājuši radošā tandēmā, gan veidojot dārza keramiku, gan veidojot kopīgas personālizstādes. Arī dekoratīvie šķīvji izstādei “Kā dziesmā” Rīgas Porcelāna muzejā veidoti, strādājot pie kompozīcijas sižetiem un tehniskā izpildījuma kopīgi.

“Mēs esam divi ļoti dažāda rakstura cilvēki. Bet tā visu mūžu esam tandēmā strādājuši. Kas vienam par daudz, tas otram par maz, viens otru papildinot. Vīrs ir drusku brīvāks,” saka Māra Genere. “Mēs no sākuma tos šķīvjus kopā mēģinājām, bet te vīrs norāvās un teica – nē, šis nav priekš manis. Mums te ir arī kopēji šķīvji, kas ir viņa kompozīcija, bet mans taisīts kolorīts.”

Māra Genere (1943) un Eduards Geners (1940) lielāko daļu sava radošā mūža ir strādājuši ar mālu, šamotu, akmens masām, veidojot servīzes, bļodas, krūzes, podus, svečturus un sīkplastikas veidojumus, kā arī monumentālus dārza keramikas darbus un sienas dekorus interjeriem. Pieredze porcelāna apgleznošanā katram sava.

Māra Genere 1969. gadā beidza Latvijas Mākslas akadēmiju ar diplomdarbu “Tautasdziesma” (dekoratīvs panno, apgleznotas flīzes). Vēlāk strādāja Rīgas Porcelāna fabrikā, radot dekorus jau esošām formām, paralēli veidojot savas formas servīzēm un vāzēm, kā arī dekoratīvus šķīvju un flīžu gleznojumus. Eduards Geners guvis pieredzi porcelāna šķīvju apgleznošanā jau jaunībā, vēlāk savā radošajā darbā keramikā veido gan priekšmetu formas, gan dekorus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti