Levons Agadžanjans ir armēņu izcelsmes mākslinieks, kura radošais mūžs ilgstoši bija saistīts ar Rīgas Porcelāna fabriku. Viņš bija autors daudzām fabrikā savulaik ražotām plaša patēriņa precēm. Viņa dizainētās servīzes varēja atrast teju visās Latvijas iedzīvotāju sekcijās. Savukārt viņa porcelāna, fajansa un māla autordarbi glabājas Latvijas nozīmīgāko mākslas muzeju kolekcijās.
“Viņš ir viens no svarīgākajiem, galvenajiem modelētājiem jeb cilvēkiem, kas veido formas servīzēm, kuras bijušas gandrīz katram mājās Latvijā.
Viņa darba mūžs Rīgas Porcelāna rūpnīcā ir ļoti garš. No 60. gadiem līdz pat 90. gadu beigām, kad rūpnīca tiek slēgta,” skaidro Rīgas Porcelāna muzeja dokumentu sistēmu vadītāja Dzintra Romanovska.
Levona Agadžanjana rūpnieciski tiražēto un radošo autordarbu apzināšana un fotografēšana ir pirmais solis apjomīgā pētījumā par ilggadējā Rīgas Porcelāna rūpnīcas štata mākslinieku. Zinātniskajiem pētījumiem ir būtiska loma muzeja radošo ideju attīstīšanai, domājot par jauniem pasākumiem un izstādēm.
Rīgas Porcelāna muzeja galvenā krājuma glabātāja Iliana Veinberga stāsta: “Veicot šo zinātnisko izpēti, atklājas ļoti interesantas paralēles, interesanta sistēma. Gan kā mākslinieks ir strādājis, kāds ir viņa radošais domu process, kā radošie darbi atspoguļojas un ietekmē tiražētās lietas. Interesants ir piemērs – forma “Ilona”, kur nav īsti skaidrs autors. Vai tas ir Levons Agadžanjans vai Taisija Poluikēviča? Dokumentos ir nosaukumi, bet nav attēlu. Līdz ar ko tāda “Diāna” figurē, bet attēla nav. Turpinām strādāt ar dokumentiem, jo rasējumos ir pieejami šie autori.
Plānojam ar laiku atrisināt šo mākslas vēsturniecisko uzdevumu – noskaidrot, kurš tad īsti ir formas autors.”
Pētījumu iecerēts noslēgt divu gadu laikā, publicējot izvērstu zinātnisku pārskatu par Levona Agadžanjana darbiem.
