Kā skaidroja muzejā, uzņēmēja Roberta Hirša (1895–1972) 1925. gadā izveidotā tekstila ražotne “Rīgas audums” ātri vien kļuva par vadošo modes zīmolu starpkaru Latvijā. Fabrika turpināja aust un apdrukāt zīdu, puszīdu un sintētiskas šķiedras materiālus gan nonākot Latvijas PSR Vieglās rūpniecības ministrijas pakļautībā, gan pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tās pastāvēšanas 76 gados tapuši tūkstošiem auduma paraugu, kuru rakstos pēdas atstājusi laikmeta mode, tehnoloģiskā un industriālā attīstība, mākslinieku radošie meklējumi un eksperimenti.
2009. gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs no ilggadējas “Rīgas auduma” darbinieces, mākslinieces Ievas Zaļkalnes saņēma dāvinājumu – 14 paraugu albumus – unikālus Latvijas industriālā dizaina eksemplārus, kas dokumentē audumu apdrukas rakstus laika posmā no 1930. līdz 1990. gadiem. Tā vismaz daļa no zudušās informācijas par rūpnīcas radošo darbību nonāca līdz muzejam, lai tiktu saglabāta, izpētīta un publiski izstādīta. Taču ņemot vērā tekstila un papīra trauslumu, albumu eksponēšana ir ļoti problemātiska.
“Tā kā viena no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja prioritātēm ir padarīt muzeja kolekciju pieejamu sabiedrībai, tika meklētas jaunas komunikācijas formas,” informēja muzejā. “Sadarbībā ar virtuālās realitātes uzņēmumu “Vividly” DMDM izveidojis projektu “Rīgas audums. Laikmeta raksti”, kas apvieno zinātnisko izpēti un arhīva materiālu digitalizāciju, piedāvājot interaktīvu pieredzi. Modernās tehnoloģijas savienojot ar analogo pasauli, tiek sniegta dokumentāla liecība nākotnei. Uz jaunāko progresīvo tehnoloģiju bāzes izveidotā ekspozīcija, kā arī tās turpinājums attālinātā – digitālā – vidē ir iespēja izzināt vēl neatklāto 20. gadsimta 30.–80. gadu rūpnieciskā dizaina mantojumu Latvijā.”
Vēl pirms pirmizrādes Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, izstāde “Rīgas audums. Laikmeta raksti” būs aplūkojama Bjalistokā – pilsētā, kas vēl nesen bijusi lielākais tekstilindustrijas centrs Polijā. Tās eksponēšanu Bjalistokas Leļļu teātra galerijā organizē Bjalistokas Tehniskās universitātes Arhitektūras departaments un Latvijas Republikas vēstniecība Polijā. Interaktīvais projekts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
