Raugoties uz stiklu ar stikla mākslas profesionāļu acīm, varam ieraudzīt ko tādu, ko ikdienā nepamanām. Stikls saista un iedvesmo, tas ir interesants arī ar to, ka ir mums visapkārt, tik pierasta lieta, ikdienā pat neapzināmies, cik tas ir noderīgs un klātesošs. Ja skatāmies mākslas un kultūras vēsturē, tad stikls ir ļoti mainījis visu mūsu ikdienu, sākot ar laiku, kad parādās lielie logi, spoguļi, tas viss rada pavisam citu kultūras vēstures un cilvēces sabiedrības attīstību, stāsta mākslinieces.
Stiklam ir dažādas kvalitātes gan fiziskās, gan estētiskās, mākslinieces kā visneparastāko un skaistāko min stikla caurspīdīgo, dzidro, kristālisko dabu: "Neviens cits materiāls, ne betons, ne akmens, ne koks, ne metāls nevar piedāvāt, to ko spēj stikls, tā ir – spēle ar gaismu." Stikla gaismas caurlaidība ir ļoti būtiska, krāsas mēdz būt ļoti dažādas, spilgtas un klusinātas, dodot plašas iespējas savienot krāsu un gaismu spēles.
Mēģinot atrisināt jautājumu – māksla vai dizains? – varam vērtēt priekšmeta estētisko kvalitāti, kas to tuvina mākslai, bet funkcionālā dizainam. Cilvēkiem ir priekšstats, ka stikls vispirms ir funkcionāls, praktisks un pat viedots kā tēlniecisks mākslas darbs, tas izsauc jautājumus par iespējām to padarīt funkcionālu, skaidro mākslinieces, norādot, ka arī mākslā stikls netiek atzīts kā materiāls tēlniecisku darbu īstenošanai, tas apgrūtina mākslinieku dalību mūsdienu mākslas izstādēs. Tomēr kā labs piemērs minami Latvijas dizaineri Artis Nīmanis un Anda Munkevica, kuri strādā ar stiklu lielā mērogā, pārstāvot unikālu dizainu. Viņu darbi ir dizainiski un tajā pašā laikā arī mākslinieciski vērtīgi un atbilstoši mākslas izstādēm, vērtē mākslinieces.
Bieži vien stikla dizaineru un mākslinieku radītais nepakļaujas konkrētam produktam, bet gan seko aicinājumam, iedvesmai. Šajā brīdi to var saukt par unikālo dizainu, lai arī ir ļoti grūti nošķirt robežas, kurā brīdī mēs to saucam par dizainu, kurā par mākslu, skaidro mākslinieces. Mākslā stikls bieži tiek izmantots kā poētisks materiāls tieši savu fizisko īpašību dēļ – gaismas caurlaidība, trauslums un tajā pašā laikā izturība, asociatīvās spēles. Stikla mākslinieki Latvijā ļoti bieži var sevi saukt par dizaineriem, veidojot gan mākslas darbus un savas izstādes, gan radot produktus, strādājot interjera dizainā, radot dizainam pieskaitāmas detaļas, gaismas objektus un vitrāžas. Kā secina Marta Ģibiete un Bārbala Gulbe, veidojot dizainu, jārēķinās ar telpas uzliktajiem ierobežojumiem, tā nebūs tīra māksliniecisko ambīciju realizācija: "Ir bijuši pasūtījuma darbi sadarbība ar arhitektiem, piedāvāju savas skices, un tad ir šis teikums: "Nē, nē, mākslu mums nevajag, stop, apstāsimies pie šī!" Saprotu, ka es tur nedzīvošu, man jārēķinās ar to, ka cilvēks dzīvos, izmantos... Pasūtītājs ir tas, kurš nosaka gaumi, bet, protams, mēs piedāvājam savu unikālo redzējumu kā mākslinieki."
Abas mākslinieces ir daļa no Polijā notiekošā Eiropas stikla mākslas festivāla kuratoru komandas. Festivāls notiek 8.reizi Vroclavā, tā ideja ir apvienot dažādus māksliniekus no Eiropas, kopīgā izstādē parādot daudzveidīgus stikla mākslas darbus, dizaina objektus, instalācijas un atsevišķus priekšmetus. Polijas kuratori aicinājuši Latvijas mākslinieces piedalīties Baltijas stikla mākslas izstādes veidošanā. Festivāls ar dažādām izstādēm, semināriem jau sācies septembrī, bet Baltijas valstu izstāde (no 17. oktobra līdz 27. novembrim) būs zināma tā kulminācija.
"Festivālā notiks kopizstāde, galvenā izstāde. Tajā piedalīsies 36 autori no visām trim Baltijas valstīm. Izstāde ir tik liela, jo mēs esam daudz, mēs gribam parādīt savus māksliniekus, visu to plašo spektru, kādā mēs strādājam. [..] Galveno izstādi pavadīs vēl vairākas nelielas personālizstādes, no katras valsts būs viens jaunais mākslinieks, kas prezentēs savus darbus, dažiem tā būs debija.[..] Būs četru nobriedušu mākslinieku izstādes un viena izstāde, kurā varēs apskatīt un iepazīties ar Lietuvas stiklu arhitektūrā no vēsturiskā skatu punkta," stāsta kuratores. Viens no festivala projekta būtiskiem elementiem ir video intervijas ar māksliniekiem, kas līdztekus izstādes norisei tiks publicētas Baltijas stikla mākslas "Facebook" un "Instagram" profilos, tā padarot daļu festivāla pieejamu arī attālināti.
Izstādes nosaukums ir "Melting borders", mākslinieces skaidro, ka nosaukumu var tulkot kā "Kūstošās robežas" un var tulkot arī kā "Sakausējot robežas", tas arī savā ziņā ir kuratoru moto, jo mērķis ir sapludināt, sakausēt stikla mākslinieku robežas. Pasaule uztver Latviju, Lietuvu un Igauniju kā vienu reģionu. Tas ir arī mūsu valstu spēks, jo kopā varam vairāk. Protams, ir atšķirības. Katrā valstī ir sava izglītības sistēma un vēsturiski ir dažādas nianses, kas ir ietekmējušas attiecīgu tehniku izmantojumu, mākslinieku tehniskās iemaņas, tomēr kopumā Baltijas mākslinieki ļoti atšķiras no itāļu un arī skandināvu stikla mākslas skolas, atzīst kuratores un atzīst, ka veidojot video intervijas atklājusies Latvijai raksturīga iezīme - atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, mums ir lielie stikla uzņēmumi, tādi kā Andras Munkevicas "AM Studio" un Arta Nīmaņa "An&Angel".
Komplektējot darbus izstādei, uzstādījums bijis parādīt dažādību un arī vienotību. Izstādē piedalās dažādu paaudžu mākslinieki, tomēr kopumā ir raksturīgi ļoti poētiski izteiksmes līdzekļi, poētiskā valodā. Daudzi mākslinieki runā par atklāsmi, par Zemes problēmām, tēmas ir ārkārtīgi plašas," teic kuratores un piebilst, ka, protams, ir atšķirība – jaunie mākslinieki ir sociāli aktīvāki un viņu darbi vairāk vērsti uz problēmu aktualizēšanu.
