“Izstādes ierosme dzimusi Latvijas vēstniecībā Vācijā. Protams, ir liels prieks, ka mūsu ārpolitiskie spēki nolēmuši tieši šādā veidā šo simtgadi atzīmēt. Kaut gan tas ir arī mazliet interesants, varbūt simpātisks paradokss, jo
Johans Valters Latvijas brīvvalstī nekad nav strādājis. Tolaik, kad dzima Latvijas valsts, viņš jau divpadsmit gadus bija Vācijā.
Viņa vēlie darbi Latvijā kļuva pazīstami tikai pēc viņa nāves,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” stāsta izstādes kuratore, mākslas vēsturniece Kristiāna Ābele.
Vaicāta, vai Johana Valtera vārds Vācijā ir zināms, Ābele vērtē, ka tas ir plaši pazīstams šaurās aprindās – starp Baltijas mantojuma pārzinātājiem, pētniekiem, kolekcionāriem un mākslas tirgus dalībniekiem, kuri saistīti ar dažādām Valtera skolas atvasēm. Latvijā dzimušā mākslinieka daiļrade, piemēram, bijusi saviļņojošs jaunatklājums restauratorei no Baltijas vācu mantojuma izpētē ieinteresētā Austrumprūsijas muzeja.
Izstādē “Starp Latviju un Vāciju. Baltijas mākslinieks Johans Valters-Kūravs” eksponēti lielmeistara Drēzdenes un Berlīnes perioda darbi –
tās ir divas trešdaļas no uzņēmēja Pētera Šmidres privātkolekcijas, kas pakāpeniski formējusies tūkstošgades mijā. Kuratore izstādes veidošanā tika iesaistīta brīdī, kad Latvijas vēstniecība Vācijā jau bija vedusi pirmās sarunas ar muzeju un Šmidri.
Satraucošais pandēmijas laiks vairākkārt licis šaubīties, vai tiešām izstādi, kuras atklāšanu nācās pārcelt pa trīs lāgiem, maz izdosies atvērt. “Tomēr, kā par brīnumu,
muzejs savu publisko darbību šovasar atsāka tieši ar šo izstādi [..]. Tādējādi Valters tur kļūst arī par sākumu tādam, cerams, ne tikai atelpas, bet atjaunotnes posmam,” atklāj Ābele.
Kuratore pieļauj un cer, ka Johana Valtera darbus vēl lielākā apjomā kādudien varētu izstādīt arī Latvijā, konkrētāk – Jelgavas muzejā. Katrā ziņā Vācijā tie atradīsies līdz pat 24. oktobrim.
