„Tā pirts lieta mani interesē jau gadus 20. Viss sākās ar to, ka es nokļuvu vienkārši pie Gaiziņa vienā pirtiņā, kur saimnieki bija radījuši to sajūtu, kas pilnīgi pārņēma savā varā, tur bija visas slotas, zāles un atmosfēra”.
Tā Gita Šmite sāk stāstu par savu nu jau ilgstošo pirts mīlestību, kas dod iedvesmu arī mākslai. Pieredze omulīgajā Gaiziņa pirtiņā bijusi liktenīga, turpmāk tieši lauku pirtiņa sagaidīti visi Jaunie gadi, mēģinot pēc iespējas organiskāk sadzīvot ar apkārtējo dabu:
''Kārām eglē burkānus un zvēriem visu kaut ko, un es biju uzlikusi kaut kādas tur vāveru austiņas uz fikso, bet vīram bija no priežu mizas tāds putna knābis. Kaut kā tā organiski sanāca, ka mēs tā maskojāmies tieši Jaungada naktī”.
Jaukās atmiņas par laiku pirms 20 gadiem Gitā pēkšņi ļoti spēcīgi uzjundījās pagājušajā gadā, kad viņa veikaliņā „Latvju lietas” ieraudzīja kraukļa vai kovārņa cepuri, ko darinājusi cepuru meistare no Lubānas – Dace Rudzīte:
„Es sapratu, ka tas ir tas pats, ko mēs pirms 20 gadiem bijām uztaisījuši no priežu mizas, un es vienkārši nevarēju viņu palaist vaļā. Nākošais, ko es ieraudzīju, bija pele, kas ar mani pilnīgi „runāja”, un arī bez viņas es nevarēju aiziet mājās, un tad es vienkārši meklēju rokās Daci, kas taisa tās cepures”.
Līdzās kraukļa un peles cepurei Dace Rudzīte sadarbībā ar Gitu Šmiti radījusi arī cepures vāveres, āpša, vilka, kazas, kurmja, bebra un vēl citu zvēru veidolā. Daļa tapuši pēc Gitas veidotām skicēm, jo ar dažiem zvēriem lauku mājās viņai izveidojies īpaši ciešs kontakts.
Tieši tāpat no dabas iedvesmota arī Gitas Šmites pirts mētelīšu kolekcija, kas veido saspēli ar cepurēm, viens no impulsiem tai bijis bieži vien vīra pēc pirts uzdotais jautājums:
„Pēc pirts viņš saka – aizmirsu kreklu. Nu kad tad tu man uzdosi to balto kreklu? Tad es sapratu, ka tiešām – pietrūkst tā pirts halātiņa, ar ko aiziet no pirts uz māju. Lai nav visas savas drēbes jāģērbj atpakaļ, ja nu uzreiz pēc pirts neiet gulēt”.
Tautasdziesmu iespaidā Gita gan nolēmusi savu kolekciju dēvēt nevis par pirts halātiem, bet pirts mētelīšiem un šis nosaukums kontekstā ar tautasdziesmu vēstījumu veido arī izstādes ideju:
„Tautasdziesmās ļoti daudz par mētelīšiem runa. „Apklāj, Dieviņ, manu sētu ar sidraba mētelīti”. Nu tad mēs varam tikai iztēloties, kas tur ir domāts. Un augumiņš ar zeltītu mētelīti tiek apklāts. Tā ir varbūt, ka īstenībā šis viss stāsts nav par mētelīšiem, bet tas ir, kā pasargāt pašiem sevi, savus tuvākos, mīļākos cilvēkus, un kā nosargāt to, ko mēs varam iegūt pirtī – fizisko un garīgo attīrīšanos - un kā to nest tālāk, nodot no paaudzes paaudzē”.
Līdzās pirts mētelīšiem un Daces Rudzītes darinātajām cepurēm izstādē būs skatāmas arī Gita Šmites gleznas ar pirts tematiku.
Izstāde „Pirtsmāksla” galerijā „Istaba” būs aplūkojama no 26.februāra līdz aprīļa sākumam.
