Kultūras ziņas

Rīgā uzstājas Eds Šīrans – komerciāli veiksmīgākais mūziķis pasaulē

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Mākslas darbu fotogrāfijas 19. gadsimtā

Pirmo reizi izstāda mākslas darbu fotoreprodukcijas no LNMM bibliotēkas krājuma

Mākslas muzejā “Rīgas birža” 12. jūlijā, atklājot izstādi “Mākslas darbu fotogrāfijas 19.gadsimtā”,  pirmo reizi skatītājiem tiek eksponēta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) bibliotēkas krājumā esošā mākslas darbu fotoreprodukciju kolekcija.

Pagājuši 170 gadi kopš fotogrāfija ienākusi mūsu dzīvē un ieņēmusi nozīmīgu lomu visdažādākajās jomās. Pievēršot uzmanību tieši pirmajām mākslas darbu fotogrāfijām 19.gadsimtā, mākslas muzeja “Rīgas birža” Boses zālē atklāta izstāde no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkas kolekcijas.

“Tās ir mākslas darbu reprodukcijas, tās nav ainavas, portreti vai klusās dabas, tie ir mākslas darbi un tos, izrādās, jau fotografēja paši pirmie fotogrāfi: gan Dagērs, gan Talbots. Tie ir visi eksperimentētāji, un to var redzēt arī šajā izstādē,” stāsta LNMM izstāžu kuratore Irēna Bužinska, rādot vecāko krājuma fotogrāfiju, kas datēta ar 1859. gadu. “Mēs to datumu zinām precīzi tādēļ, ka ir dāvinājuma ieraksts pie šī krājuma. Un trīs dažādi novilkumi, trīs dažādi toņi par to arī liecina, ka ķīmija vēl ir attīstībā un šis fotogrāfs nav bijis tik izcils vēl un katru novilkumu radījis savādākā brūnganā tonī.”

Fotogrāfijas pirmsākumos tieši mākslas darbu fotografēšanu uzskatīja par vienu no pašiem perspektīvākajiem jaunās nozares attīstības virzieniem, jo iepriekšējos gadsimtos mākslinieki, rakstnieki, ceļotāji un pētnieki dokumentēja sev nepieciešamo informāciju, darinot skices un zīmējot.

Izstādes veidotāji aicina skatītājus iztēloties 19.gadsimta atmosfēru un nevērtēt šīs fotogrāfijas pēc mūsdienu digitālajām iespējām, dzīves tempa un bilžu uzņemšanas ātruma. Der atcerēties, vēl kādu faktu par elektrību.

“Nebija arī elektrības – visa fotografēšana bija jāveic dienas gaismā,” skaidro Bužinska, kā piemēru rādot imperatora Augusta skulptūras fotogrāfiju, kas bildēta vēlākā vakara stundā, jo redzams, ka tumsā pazūd imperatora zizlis. “Un tas nav defekts, tā ir tā reālā situācija, jo jāatceras, ka līdz pat 1870. gadiem muzejos tikai sākās elektrības ievilkšana. Un mūsu galvenajā ēkā Nacionālajā Mākslas muzejā Jaņa Rozentāla laukumā elektrība tika ievilkta vispār tikai pēc 1945.gada. Tā kā varat iedomāties, kā skatījās cilvēki uz mākslas darbiem.”

“Katrs muzejs, kurā ir šie vecie attēli, tos no tāda palīgmateriāla pārceļ fotogrāfijas vēsturē nozīmīgā statusā. To ir izdarījusi Ermitāža, to ir izdarījusi Luvra, daudzi citi muzeji, un tas ir tas, ar ko mēs tagad varam lepoties, ka no bibliotēkas šie darbi tiek parādīti šajā izstādē un ceru, ka skatītājiem būs interesanti iepazīties,” norāda kuratore.

Trīsdesmit unikālo 19.gadsimta mākslas darbu fotogrāfiju izstādi papildina vēl viens tā laika mākslas darbu reproducēšanas veids, un tie ir sīktēlniecības nolējumi ģipsī.

 “Vēl viens no 19.gadsimta mākslas darbu reproducēšanas veidiem bija nolējums ģipsī. Un šīs te trīs dimensiju skulptūras kalpoja kā īpašs izglītības veids, ko tolaik izcēla universitātes, mākslas akadēmijas. Un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju departamenta kolekcijā glabājas 400 dažādu mākslas periodu un reģionu nolējumi,” atklāj LNMM Tēlniecības kolekcijas glabātāja Mare Heimrāte. “Šī kolekcija veidojusies no dažādiem periodiem, tā iegūta no Latvijas Universitātes mākslas kabineta, antīkā kabineta, tāpat arī Neimanis, pirmais Rīgas pilsētas Mākslas muzeja direktors, pasūtījis vairākus nolējumus.”

Izstāde Rīgas Biržā aplūkojama līdz 15. septembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti