Pavisam maza izmēra darbi, vien 10x10 centimetru lieli, salikti uz koka paliktņiem, tā meklējot simboliskas līdzības ar Aizputes māju jumtiem. 30 mazā izmēra mākslas darbos, kurus var arī aptaustīt, atrodamas Aizputes vietas, sajūtas, mirkļi, kurus fiksējusi māksliniece Agnese Rudzīte.
Jau ilgāku laiku māksliniece aizraujas ar dabas ritmu pētīšanu un paralēļu vilkšanu ar cilvēku dzīvi. Pārsvarā viņa izmanto koku lapas.
„Likās, ka mazā laukumiņā ir jāiekļauj ideja. Es pilsētu izvirzu priekšplānā, it kā pati aiz tās slēpjos. Tie ir mani iespaidi, bez Aizputes to nebūtu. Biju svētdienā dievkalpojumā, kur sieviete mācītāja palīdzēja kristīt bērniņus. Sarunājos ar vietējiem cilvēkiem. Katrā darbā ir redzami dienas pārdzīvojumi,” par izstādes tapšanu stāstīja māksliniece.
Agnese Rudzīte Aizputē nodzīvojusi sešas dienas, braukusi pa apkārtni ar divriteni, gājusi ar kājām, fiksējusi savus novērojumus fotogrāfijās, kas tagad aplūkojamas Aizputes novada Tūrisma informācijas un mūžizglītības centrā. Vienlaikus darbs rezidenču centrā “Serde” ir solis pretī Latvijas simtgadei, jo māksliniece gatavojas izstādei „Stiprā. Made. Latvija”.
„Meklēju informāciju par savu vecvectēvu, jo sāku gatavoties lielajai izstādei, kas veltīta Latvijas simtgadei. Mana vecmāmiņa tika izsūtīta, viņa ir tā stiprā Made. Atradu Aizputē ziņas par to, kāpēc ģimeni izsūtīta. Muzejā man bija emocionāli brīži, jo uzzināju par lietām, ko ģimenē apsprieda čukstoties,” atklāja māksliniece.
Tuvāka iepazīšanās ar Aizputi Agnesei izkristalizējusi kādu īpašu sajūtu, ko radījuši gan tās radošie cilvēki, gan pats Aizputes reljefs.
„Man Aizpute patīk. Aizputē viss iet augšup. Lietus tek uz upi lejup, bet minoties ar riteni Upes ielā, es sapratu, kas viss iet augšup. Kāds saka – augšā lejā, bet man ir sajūta, ka viss iet augšup,” stāstīja Agnese.
Agnese Rudzīte ir gatava “Serdē” un Aizputē atgriezties, lai mākslas izpētes procesos iesaistītu arī bērnus. Arī tagad viņa padomājusi, lai bērniem būtu interesanti apmeklēt izstādi kopā ar vecākiem, izkrāsot Aizputes dārzeņus un arī aptaustīt darbus.
„Aizputē notiek daudzas lietas, kas paver kaut ko jaunu. Jaunieši ir aktīvi. Pēc publikācijas avīzē cilvēki komentēja - Aizputē brauc jūsmot par sapuvušām mājām, bet es tur redzu ko citu, cilvēkus, kuriem bijuši savi sapņi, tur ir vēsture,” stāstīja Agnese.
Sakot mākslinieces vārdiem, “no purviem, laukiem, mežiem savā mākslā pārceļos uz pilsētu – pētu apbūvi, vietējo floru un cilvēku dienas ritmu”. Ņemu faktūru paraugus un veidoju no tiem mākslas darbus – taktilus un grafiskus, rodu jaunus izteiksmes veidus. Tas viss redzams arī izstādē ”ES.AIZ.AIZ.PUT.ES.”.
