Punte šobrīd apgūst jaunu valodu, izmantojot kā mediju pašu izgudrotu ar videokameru savienotu LED ekrāna pamatelementu, kuru parasti pilsētvidē redz kā milzīgu vides reklāmas vai gaismas ekrānu sastāvdaļu. „Tu jūties kā tāds gleznotājs plenērā, staigājot ar šo kameru, jo tu viņu liec uz statīva, un tev ir jāpakāpjas vairāki soļi atpakaļ, lai redzētu to kopumu un novērtētu, kas tur sanāk,” skaidro Punte.
„Mēs redzam to šoseju. Tur man liekas tā maģija notiek. Tu stāvi, tu redzi vienkārši haotiski mirgojošas spuldzītes, tad tu sāc novērot, ka viņas ir izvietotas telpā, un tad tu sāc saprast – „Ā, tā ir nakts šoseja, tās ir tās laternas!” Rodas tas atpazīšanas moments,” stāsta Punte.
„Mēs parasti esam pieraduši redzēt šos diožu ekrānus pavisam citā kontekstā. Tie tiek izmantoti reklāmā, bet šajā gadījumā mākslinieki paņem šo mediju, bet izmanto pavisam citādi. Viņi apvērš šos diožu ekrānus, lai caur to vērotu pasauli, lai vērotu kokus, lai vērotu ainavu,” paskaidro mākslas zinātniece Anda Boluža.
Artūrs savu sadarbības partneri Novosibirskas mākslinieku ar tehnoloģisku izglītību – Alekseju Griščenko - atrada virtuālajā vidē, meklējot internetā cilvēkus, kas kaut kur eksperimentē ar līdzīgām tehnoloģijām, un atrada radniecīgu dvēseli. Izveidojās veiksmīga radošā sinerģija.
