Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

Hibriditāte mūsdienu mākslā: kultūras starpdisciplinaritātes un mijiedarbes pētījumi

Kultūras rondo

Sākas trešais Rīgas perfomances festivāls “Starptelpa”

Purvīša balvas 2021 kandidāti. Krista un Reinis Dzudzilo

Pieredžu sakausējums kustībā – Kristas un Reiņa Dzudzilo kopradītā māksla

Krista un Reinis Dzudzilo “Purvīša balvai 2021” nominēti par darbu “ZRwhdZ” laikmetīgās mākslas centrā "Kim?". Viens no tandēma virzītājspēkiem ir mūzika. No tās dzimis arī Purvīša balvai nominētais darbs, kam, kā stāsta mākslinieki, lemts piedzīvot vairākas tagadnes atšķirīgos veidolos. 

“Trešā Zēnona aporija bija par bultu, kura lido. Bet, tā kā ikvienā atsevišķā mirklī tā stāv uz vietas, tā paliek nekustīga. Bulta traucas uz priekšu, bet nekustas. Tā ieduras sirdī, un no tā rodas dzejoļi” – šo krievu dzejnieka un tulkotāja Vladimira Gandelsmana prātulu Krista un Reinis Dzudzilo ievieto savas ekspozīcijas “ZRwhdZ. Rīga” koncepta izklāstā. Mūsu galvaspilsētas vārds nosaukumam pievienots, lai iezīmētu tieši Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā izvietotās ekspozīcijas veidolu, jo vispirms – 2019. gadā – darbs tika izvietots Prāgas kvadriennālē.  

Purvīša balvas izstādē ar video starpniecību varam iepazīt mainīgā darba “ZRwhdZ” aizgājušo tagadni jeb pirmo veidolu. 

Lidojums, stāvēšana uz vietas – kustībai abu Dzudzilo darbā ir būtiska nozīme, jo tas, ko skatītājs ierauga, uzkāpjot muzeja otrajā stāvā, ir – jā, jāizmanto tieši šis vārds – milzu mūzikas instruments, kuru visprecīzāk būtu dēvēt par mehānisku cauruļu rezonatoru – metalofonu, Reinis Dzudzilo piebilst: "Ar koka korpusu.” Tas ir kinētisks apļveida objekts, kurš rada akustisku skaņu uz līdzīga principa pamata, kāds ir mazajām mūzikas kastītēm, tikai šeit sagrieztas metāla plāksnītes vietā ir atsperīgi āmurīši, kuri, reaģējot uz kustīgā objekta sānos piestiprinātajiem izvirzījumiem (vienkārši sakot, puļķīšiem), veic uzsitienus pa tonāli izvēlētām metāla caurulītēm. Krista Dzudzilo to atzīmē kā fascinējošu mehānismu, uz kuru skatoties, tu vari gūt vienkāršu, cilvēcisku prieku.

Šī instrumenta meistars pēc Dzudzilo pāra vizionārā redzējuma ir Aleksandrs Maijers, sadarbojoties ar Jāni Liniņu un Kasparu Putriņu. Skaņdarba autors – Krists Auznieks. 

“Būtiski ir tas, ka, pirms tu ieraugi darbu, tu to dzirdi. Tā ir viena no lielām lietām, kas mums patīk šajā darba eksponēšanas gadījumā.

Ienākot muzejā caur centrālajām durvīm, sanāk, ka tu jau esi kaut kādā ziņā saskāries ar to darbu un, ejot tam tuvāk, tu pietuvojies gan skaņai, gan fiziski pašam objektam. Tur ir kaut kas brīnišķīgs,”

Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” stāsta Krista Dzudzilo. ““Kim?” gadījumā tā bija tukšā telpa, kas tika uzlikta jeb uzbūvēta uz mūzikas pamatiem. Šeit par tukšo telpu kļūst muzeja vestibila pilnā telpa, kura eksistē ar savu interjeru, elementiem,” stāstījumu papildina Reinis Dzudzilo.

Darbs “ZRwhdZ. Rīga” Purvīša balvas izstādē atrodas nostatus no pārējo balvas pretendentu darbiem. Mākslinieku pāris sarunā ar kuratori Daigu Rudzāti nonākuši pie secinājuma, ka “ZRwhdZ. Rīga” skaņa ir kā tilts, kas savieno visu kopējo ekspozīciju un reizē arī visu ēku.

Krista un Reinis Dzudzilo

Mākslinieki atklāj, ka viņos ir dziļa mīlestība pret mūziku – darbi nereti dzimst no mūzikas un ir tajā balstīti. Arī šis darbs nav izņēmums – tas vistiešākajā mērā esot atdzīšanās mīlestībā mūzikai. Turpina Krista Dzudzilo: “Šis apolloniskais un dionīsiskais patiesībā bija kaut kas, ko mēs sapratām tad, kad darbs bija radies. [..]

Tās domas kaut kur krustojās ar Nīči un ar Vāgneru. Mums patīk sarunāties. Mums liekas, ka vēsture vai cilvēki, kuri no mūsu skatupunkta ir vēsturē, varbūt labi sarunu biedri.”

Un šeit vietā vēlreiz piesaukt jau augstāk pieminēto domas ietekmi – Trešo Zēnona aporiju par bultu. Komentējot skatītāja un mākslas darba attiecības, mākslinieki  par atslēgas vārdu izvirza sarunāšanos. 

Mājsēdes laikā notikusī vispārēja pārcelšanās uz virtuālo vidi māksliniekos neradīja lielu apjukumu. Digitālajā vidē viņi strādājuši arī līdz šim. Par to, ka vizuālo mākslu nākotnē mēs varētu skatīt vien caur ekrāniem, viņi neraizējas, jo ir pārliecība, ka mākslas pieredze tīrā formā ne ar ko nav aizstājama. Pat tad, ja nevaram pulcēties muzeju telpās un galerijās, mākslu varam sastapt, piemēram, pilsētvidē. 

Purvīša balvas kandidāti: 

KONTEKSTS:

2021. gada 28. janvārī tika paziņoti astoņi "Purvīša balvas 2021" kandidāti. Balvas laureātu vai laureātus (šoreiz ir vairāki autoru kolektīvi) uzzināsim 11. jūnijā. Balva par mūža ieguldījumu šogad piešķirta gleznotājai Maijai Tabakai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt