"Ar Valpenes bērniem viņš tik ļoti sakontaktējās, ka viena meitene te kaimiņos viņam nesa sulu padzerties vasarā karstā laikā, kad viņš te strādāja," atceras Valpenes ciema iedzīvotāja Velga Blumberga.
Meitenītei izaugot, draudzība turpinājās, jo tieši Vilni Titānu viņa izvēlējās kā krusttēvu savam dēlam. Tēlnieka dzīve negaidīti aprāvās autoavārijā 61 gada vecumā. Kā saka Barona muzeja vadītāja, Titāna darbi ģeogrāfiski tālākajos četru debespušu punktos Latviju gluži kā Māras Zālītes dzejolī paņem klēpī, lai apmīļotu.
"Man Vilni gribas nosaukt par akmens dzejnieku. Viņš akmenim ir licis dziedāt, akmenim ir licis runāt un, būdams ļoti vienkāršs cilvēks savā būtībā, es domāju, ka viņš ir viens no izcilākajiem latviešu cilvēkiem," saka Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa
"Talsi varētu kļūt par Latvijas saules galvaspilsētu. Un varbūt tas arī notiek," - tā pieminekļa “Koklētājs” atklāšanā Talsos 1996. gadā teica pats tēlnieks.
Lai gan tēlnieks dzīvoja Carnikavā, viņš esot juties arī kā talsinieks, jo Talsos pavadījis vairākus gadus, veidojot pilsētai joprojām nozīmīgu pieminekli. Kopā ar dēlu viņš izkala Kārļa Zemdegas pirmskara laikā aizsākto darbu Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai. Titāns uzskatīja, ka Koklētājā ir kāda daļiņa no viņa paša, tāpēc tautasdziesmas šodien skanēja arī pieminekļa pakājē.
"Pirms viņš sāka kaut ko lielāku, viņam bija vajadzība man parādīt. Izstāstīt, kas būs, un tad abi parunājāmies. Ķērās pie darba un strādāja ļoti nopietni. Ja viņš būtu dzīvs, vai viņš joprojām strādātu? Obligāti. Tāpēc ka viņam palika 24 nerealizētas ieceres," - tā tēlnieka sieva Vizbulīte Titāne.
Barona muzejs un Viļņa Titāna vecākais dēls plāno nākamo piecu gadu laikā apkopot visus tēlnieka radītos darbus Latvijā. Pats mākslinieks nekad tos neesot saskaitījis, jo tas viņam šķitis mazsvarīgi.
