Izpētīt krāsainās skulpturālās gleznas un objektus kopā ar pašu mākslinieku Pēteri Sidaru ir aizraujošs piedzīvojums. Piemēram, košā krāsu aplī ieraudzīt ezeru un ne to vien. Tieši pirms diviem gadiem sarīkojis vērienīgu personālizstādi "Tveramā kustība” izstāžu zālē "Arsenāls”, Pēteris Sidars daudz mazākā telpā tomēr uzrunā tikpat pārliecinoši. Mākslinieks jau skatītāju pieradinājis, ka spēj atklāt aizvien jaunas un nepieredzētas mākslas tehnikas, arī šoreiz pārsteidz – un kā jūs domājat, ar ko? – ar plastmasu.
„Izsapņot ir viens, bet kad tu uzliec tos darbus, tad redzi, cik procentu sapnis bijis. Ja salīdzinu ar daudzām izstādēm, šī ir viena no tām, kas pašam mīļa – kādi 80%, "Arsenālā” uzskatīju, ka 50% esmu savas emocijas un optimismu parādījis. Šeit var redzēt optimismu pēc krāsām. Es jau faktiski kopš bērnības biju krāsains. Bet ir laika posmi, kad gribas ar melno paspēlēties. Tā es arī gobelēnus audu ļoti krāsainus 70.–80. gados,” par saviem darbiem stāsta Pēteris Sidars.
"Konstatēju, ka plastmasa ir materiāls, ar kuru var spēlēties. Mani plastmasa kaut kā uzrunāja, sāku spēlēties, darboties, kausēt, konstatēju, ka man ļoti patīk – psihoautomātisks [darbs], prāts tur neiet iekšā. Man ir jāiet līdzi plastmasai.
Kad ar fēnu kausēju, acs man ir smadzenes un rokas – darbaspēks,” par jaunāko izstādi turpina Sidars.
Mākslinieks arī stāsta par psihoautomātismu, ko mākslas zinātne sauc par abstrakto ekspresionismu.
Runājot par sadarbību jaunās izstādes tapšanā, dzejnieks Pāvils Raudonis vispirms uzsver "kustību”. Šajā izstādē viņā pienākums bijis "Pēteri uzlikt dzejā”.
"Ir jāspēj darbam, ko Pēteris ir uztaisījis, pielikt klāt vārdus, bet tie nav tikai vārdi, tā ir doma un ideja tam, ko manas acis saredz tajā, par ko Pēteris jau teica, ka acis viņam ir kā smadzenes,” norāda Pāvils Raudonis.
Raudonis bilst, ka šajā izstādē viņam daži mākslas darbi atgādina bērnību.
"Tēvs pats ar krīta krāsu krāsoja sienas, tad es gulēju un skatījos uz to sienu, ko es tikai tur nesaskatīju, kādus kontinentus, kādas ceļojumus neizceļoju,” bilst Raudonis.
"Pie mums pieraduši, ka glezniecība ir tikai ar eļļas krāsām, ar akvareli, es sāku konstatēt, ka plastmasas kausējumi ir skulpturālās gleznas, jo tās ir trīs dimensijās. Pie sienas pieliktas, tās ir īstas gleznas, tikai gleznotas ar plastmasu un fēnu,” savus darbus raksturo Sidars.
Sidars aizrautīgi var stāstīt par dažādajām plastmasām, arī par sponsoriem, kas devuši plastmasas izstrādājumus, piemēram, dārza veikalā vai kafejnīcās. Kā neviens cits mākslinieks iepazinis šo materiālu.
"Es jau pēc taustes jūtu, vai ar to var strādāt vai ne," atzīst Sidars.
Šajā izstādē pie darbiem nosaukumus nemeklējiet, jo tie mākslinieku allaž kaitinājuši.
"Tad cilvēks izlasa un sāk skatīties, bet tāpēc gribēju trīs zvaigznītes un ka varētu dzeju sarakstīt. Ar Pāvilu satikos, un viņš pielika savu artavu ar saviem darbiem, tāpēc kopīga izstāde,” norāda Sidars.
Izstādē arī vairāki skulpturāli darbi, Sidars atklāj, ka arī dažas gleznas salocījis, jo to šis materiāls ļauj darīt.
"Man jau tā veidošana ir pamatos, es kā keramiķis veidoju fanātiski, es visu pētu jau no mazotnes, kad skrēju iekšā mežā skatīties, kā putniņi taisa ligzdas, es jau biju vērotājs tad,” vērtē Sidars.
"Ar Pēteri ir ļoti interesanti strādāt, jo viņš saprot, kas ir nejaušība. Tas ir ārkārtīgi gudrs cilvēks, kurš var redzēt, kā nejauši notiek visas lietas,” atzīst Raudonis.
"Tā laikam saucas fraktālā domāšana, kad bezgalīgi lielais atspoguļojas bezgalīgi mazajā. Jebkurā Pētera darbā tu vari redzēt visu kosmosu. Tāpēc man ir interesanti uzrakstīt haiku vai kādu sonetu, vai trioletu par to, es arī mēģinu to saredzēt.”
Darbu tapšanā bijuši visdažādākie impulsi – ieraugot sētnieka koši zaļo slotu, Sidars steidzies uz veikalu tādu iegādāties, tagad zaļo birstu plastmasas sari iekausēti mākslas darbā. Savukārt citā darbā iekausēts bērnības stāsts.
"Mēs gribējām parādīt to, ko var ieraudzīt starp redzamā robežām,” atklāj Raudonis. "Ir kvantu fizika, kur katram kvantam ir savs dubultnieks. Tas var atrasties mūsu Visumā jebkurā vietā, tikai jāprot kosmosā to ieraudzīt. Tā mēs abi spējam saredzēt mākslas un dzejas vienotību. Tas viss kopīgs.”
Izstādes laikā klajā nāks neliela grāmata, kurā būs apkopoti Pētera Sidara darbi un Pāvila Raudoņa dzeja. Tāpat izstādes laikā būs arī tikšanās ar apmeklētājiem. Un, kā zina teikt Pēteris Sidars, no skatītāju jautājumiem var apreibt...
Pētera Sidara un Pāvila Raudoņa kopīgā izstāde "Starp redzamajām robežām” Rīgas mākslas telpas Intro zālē skatāma līdz 17. martam.
