Mākslinieks Pēteris Sidars allaž tiecies paplašināt savu radošo darbības lauku. Strādājot neparastākās tehnikās un izmantojot atšķirīgus materiālus, viņš spējis saskatīt jaunas dimensijas. Autora uzdrīkstēšanās pievērsties it kā nesavienojamu lietu sintēzei jau sen ļāvusi uzdot daudzus mūžīgos jautājumus par mākslas jēgu, mākslas darbu unikalitāti, pieredzes nozīmi.
Pēteris Sidars (1948)
Tekstilmākslinieks, kura darbības lauks ietver dažādas jomas – tekstilmākslu, instalācijas, objektus.
Mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (1964–1967; 1969–1972), turpinājis studijas Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tekstilmākslas nodaļā (1973–1978). Vairāku profesionālo organizāciju biedrs: Latvijas Mākslinieku savienība (1981), ALMA/ASV (1990), FITMA/ Taivāna (2007) u.c.
Kopš 1976. gada regulāri piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs, sarīkojis virkni personālizstāžu Latvijā, piedalījies nozīmīgās starptautiskās konkursizstādēs, konferencēs un simpozijos Itālijā, Polijā, Beļģijā, Japānā, Šveicē, Francijā, Meksikā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Dānijā, ASV, Ķīnā u.c.
Autora darbi atrodas LNMM, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
Pēteris Sidars labprāt strādā pie vienotu darbu kopuma, kur katrs atsevišķs artefakts kļūst par fragmentu izvērstā instalācijā. Personālizstādes “Tveramā kustība” ekspozīcijā dominē vērienīgs laminētais gleznojums “Plūsma”, darbi no sērijas “Fraktāļi” un vēl daži objekti.
"Dažreiz tās lietas pašas ekspromtā nāk iekšā un dod man jaunu kustību, kādu citu domāšanu," saka mākslinieks, slavējot izstādes mākslinieka Jurģa Krāsona darbu, kurš garo lamināta lentu iekomponējis telpā.
Izstādē skatāmas gleznas uz audekla, koka, ruberoīda un plastikāta, objekti un instalācijas radītas no rūpnieciskiem nelikvīdiem un visa, kas atbilst autora iecerei, paverot vizuālo asociāciju plūsmas.
Trakas, spilgtas krāsas un eksperimentēšana ir Pētera Sidara garā - viņš ir riktīgs kurzemnieks, dzimis Liepājā, kur arī mācījies mākslas skolā, līdz vēlāk Mākslas akadēmijā apguvis tekstilmākslu.
Savulaik Pēteris Sidars laminējis čūskādiņas un pat sieviešu apakšveļu līdzīgos čūskādiņu rakstos, katru reizi skatītājus pārsteidzot ar kādu negaidītu paņēmienu un materiāliem, no kā uztaisīt mākslu.
“Viņš papurina rokas un no piedurknēm birst idejas, jo jebkas, ko viņš ierauga viņš spēj uztvert kā izejvielu, kā ideju, no kuras var radīt mākslas darbu, un šeit tas vislabāk redzams,” saka izstādes kuratore, mākslas zinātniece Gundega Cēbere. “Pēteris var iztaisīt mākslu no jebkā.”
Un patiesi, tas iespējams pat no pēdējā mēsla! Un šoreiz tas nav pārspīlējums. Pirms pieciem gadiem mākslinieku sāka iedvesmot vārnu kakas, ko Sidars sāka fotografēt, saskatot tajās vienreizējas kompozīcijas.
Tā nu Pēteris Sidars savā nebēdnīgi bērnišķīgā pirmatklājēja garā vārnu kakiņzīmējumus attīstījis līdz kosmiskām ainavām, jaunai simbolu valodai ar hieroglifu zīmēm un haiku tekstiem, bet tas nebūt nav viss – no nelikvīdiem rūpnīcu materiāliem, tos kausējot viņš radījis savu unikālu tehniku.
Tieši no mākslinieka urdošās zinātkāres tapušas interesantas vīzijas par krāsām – spēcīgi, kontrastējoši toņi organizē formu, bet nav mākslas darba būtiskākais elements. Īpašai sistēmai pakļautas izteiksmīgi līkumojošas līnijas un laukumi, kas efektīgi veido kustības iespaidu, formu un nokrāsu transformāciju – it kā rotaļāšanos, reizēm radot neesošas telpas un lietu ilūziju, vidi, kurā skatītāju apņem poētiskas un sirreālas sajūtas. Ieraudzīts negaidītā kontekstā un pārtulkots citādā vizuālā valodā fakts, detaļa vai priekšmets iegūst jaunas nozīmes.
