Filmu “Sarkanais šķūnis” kopīgi veido "VFS Films" studija un fonds “Mākslai vajag telpu”. Pirmizrāde notiks 2023. gadā. 13. oktobra sarunā tiks atklāta filmas koncepcija un jau paveiktai pirmajā filmēšanas etapā. Sarunā piedalīsies arī mākslas zinātniece Helēna Demakova un scenāriste Ieva Struka. To vadīs Latvijas Radio programmas "Kultūras rondo" vadītāja Ingvilda Strautmane.
Filmas “Sarkanais šķūnis” fokusā ir latviešu trimdas gleznotājs Raimonds Staprāns, kas pēc Otrā pasaules kara uz dzīvi apmeties Sanfrancisko, ASV. Lai nepazaudētu dzimto valodu un, kā viņš pats saka, lai nepazaudētu arī veselo saprātu, viņš paralēli gleznošanai ir rakstījis lugas, tajās aplūkojot nozīmīgākos mezgla punktus Latvijas valsts vēsturē (latviešu strēlnieku izšķirošā loma Krievijas revolūcijā un represīvā aparāta KGB dibināšanā; autoritārā režīma izveide 1934. gadā; Baltijas valstu okupācijas liktenīgās trīs dienas 1940. gadā).
Raimonds Staprāns nonāk filmas centrā kā izcils gleznotājs, neparasts dramaturgs, spilgts un oriģināls domātājs un vērotājs.
Filmas nosaukums ir tāds pats kā vienai no viņa gleznām – “Sarkanais šķūnis”, kas veido pateicīgu un daudznozīmīgu saikni ar Raimonda Staprāna dzīvi," norādīja filmas veidotāji, "Šķūnim kā metaforai ir divējāda nozīme. Vispirms tā ir slēgta teritorija, Latvija. Valsts, kas tiek būvēta neticamā veidā 1918. gadā, bet tiek sagrauta no iekšpuses 1934. gadā, atsakoties no demokrātiskas valsts pārvaldes formas, līdz beidz savu eksistenci okupācijas brīdī 1940. gadā. To cilvēku mērķi, kas ceļ “šķūni”, ir viscēlākie, neapzinoties uzbūvēto robežu postošo dabu. Un tāpēc brīvam cilvēkam ir iekšēja nepieciešamība izlauzties ārpus “šķūņa” un atvērt sev pasauli. Kas arī notiek ar filmas varoni, viņam kopā ar ģimeni emigrējot uz ASV. Otrs aspekts, kādā var raudzīties uz šķūni, – tā ir mākslinieka darbnīca, kurā top visi abstraktā ekspresionisma estētikā ieturētie Staprāna darbi, klusās dabas ar vienu vai dažiem priekšmetiem, piekrastes ainavas ar arhitektoniskiem motīviem. Dabas ainavas, kas ir konstruētas galvā un uz audekla. Daba, kuras dabā nav. Toties dabā un arī viņa gleznās ir atrodama īpašā Kalifornijas gaisma, kas ir viena no Staprāna glezniecības vizītkartēm, līdzās izcilajai laukuma un detaļu attiecību jeb proporcijas izjūtai."
